uzmitinât, ernähren, unterhalten; auffüttern: nabaga kalps nevar tik daudz bē̦rnu uzmitināt Stenden. lai tik pats sevi uzmitinu, - kur nu vēl uotru vē̦de̦ru baŗuot! Janš. Mežv. ļ. I, 18. zirgus arī uzmitinājis tādus, ka tik turēt vien vajaga Bandavā II, 298.

Avots: ME IV, 360

I uzmitinât, ‡ Refl. -tiês "pārtikt": ve̦cāki ... nuo ruokpeļņas uzmitinājās Pēt. Av. IV, 65.

Avots: EH II, 729

‡ II uzmitinât Frauenb. "saslapināt (lîstuot)": par maz lietus; kaut būtu vēl vairāk uzmitinājis!

Avots: EH II, 729