uzmodēt

uzmuodêt Jaun. mežk. 7, uzmuôdinât, auf(er)wecken L., U.; erwecken, ermuntern U.: raganas grib puisi uzmuodināt LP. VII, 603, viņa tuo bij uzmuodinājuse ar skūpstu Vēr. II, 148. Refl. uzmuodināties, sich erwecken Glück Psalm. 35, 23.

Avots: ME IV, 361