uzplaukšķināt

uzplaukš(ķ)inât,

1) ein wenig (in die Hände) klatschen, aufklatschen:
bē̦rns aiz prieka uzplaukšķināja Golg.;

2) (in die Hände) klatschend zum Vorscheinbringen, herauf-, hinaufhefördern:
virtuōzs ne par kuo nebij vairs uzplaukšķināms uz estrādes Upītis Sieviete 48.

Avots: ME IV, 366