uzplaucēt
II uzplàucêt,
1) brühend zum Vorschein bringen:
bē̦rns uzplaucējis jē̦lumu uz kājas Salis;
2) ein wenig (nicht genügend) brühen, kochen:
uzplaucēt gaļu Wandsen;
3) löschen
(perfektiv): uzplaucēt kaļķus Golg.
Avots: ME IV, 366
1) brühend zum Vorschein bringen:
bē̦rns uzplaucējis jē̦lumu uz kājas Salis;
2) ein wenig (nicht genügend) brühen, kochen:
uzplaucēt gaļu Wandsen;
3) löschen
(perfektiv): uzplaucēt kaļķus Golg.
Avots: ME IV, 366