uzsprēgāt
uzsprē̦gât,
1) aufplatzen:
le̦dus uzsprē̦gājis KatrE.;
2) = uzsprakstêt 2: tauki ce̦puot var uzsprē̦gāt uz ruokas Saikava;
3) aufprasseln, aufsprühen:
uguns atkal uzsprē̦gāja Golg.;
4) (mit grossen Tropfen) aufspritzen
(intr.; vom Regen): lietus drusku uzsprē̦gāja Ahs., Golg.;
5) erbost Bosheiten zurufen:
sievas tâ uzsprẽ̦gāja viena uotrai, ka gan˙drīz dumpis izcēlās Nigr.
Avots: ME IV, 383
1) aufplatzen:
le̦dus uzsprē̦gājis KatrE.;
2) = uzsprakstêt 2: tauki ce̦puot var uzsprē̦gāt uz ruokas Saikava;
3) aufprasseln, aufsprühen:
uguns atkal uzsprē̦gāja Golg.;
4) (mit grossen Tropfen) aufspritzen
(intr.; vom Regen): lietus drusku uzsprē̦gāja Ahs., Golg.;
5) erbost Bosheiten zurufen:
sievas tâ uzsprẽ̦gāja viena uotrai, ka gan˙drīz dumpis izcēlās Nigr.
Avots: ME IV, 383