uzstèigt,

1) beschleunigen:
u. darbus;

2) meist reflexiv, hinaufeilen:
uzsteigties (Spr., LKVv.) kalnā.

Avots: ME IV, 384

uzstèigt, ‡

3) sich beeilen:
ar ... mācībām u. vajag ... kamē̦r darīs vasaras darbus, citi būs panākuši un aizies vēl priekšā ... ziemu varēs atkal u. (eilig nachholen?) Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 87 (ähnlich ebenda 35).

Avots: EH II, 735