uzstãvêt L., U., Spr.,
= uzstât(iês) 1:
mums var uzstāvēt un uzmākties I Mos. 43, 18.
uzstāvēja, lai sējuot daudz linu (ähnlich A. v. J. 1899, S. 294).
puisis negribējis. saimnieks uzstāvējis Pas. III, 56 (ähnlich V, 179).
svešais... nestāsta, bet zaldāts uzstāv, kamē̦r... IV, 232.
Avots: ME IV,
384