uztraucēt
uztraucêt LKVv., uztraucinât, aufschrecken, aufscheuchen: uztraucējam... suņus Janš. Mežv. ļ. II, 20, uztraucēt (uztraucināt Stenden) bē̦rnu nuo miega.
Avots: ME IV, 393
Avots: ME IV, 393
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uztraucinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uztraucinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: