uztraukt (li. užtráukti "hinaufziehen"),

1) aufschrecken, aufscheuchen:
uztraukt bē̦rnu nuo miega;

2) aufregen:
šī ziņa mani ļuoti uztrauca. Refl. -tiês,

1) aufschrecken
(inir.), sich erheben: cilvē̦kam jāuztraucas nuo pe̦lē̦kās ikdienības Janš. Bandavā II, 352;

2) sich aufregen:
par šuo ziņu viņam būs jāuztraucas. - Subst. uztraukums, die Aufregung: viņu pārņēma uztraukums. nuo kauna un uztraukuma sarkdams JR. IV, 30.

Avots: ME IV, 393

uztraukt,

1): spieķa cirtiens pa ple̦ciem ... viņu acumirklī uztrauca (riss empor?)
kājās A. Upītis Kailā dzīvība 123. Refl. -tiês,

2): uztrauksies tracis Rainis Tālas nosk. ⁷ 116. Subst. uztraukums: nuo lieliem uztraukumiem Pas. XIV, 332.

Avots: EH II, 737