Paplašinātā meklēšana

uztraukt,

1): spieķa cirtiens pa ple̦ciem ... viņu acumirklī uztrauca (riss empor?)
kājās A. Upītis Kailā dzīvība 123. Refl. -tiês,

2): uztrauksies tracis Rainis Tālas nosk. ⁷ 116. Subst. uztraukums: nuo lieliem uztraukumiem Pas. XIV, 332.

Avots: EH II, 737

uztraukt (li. užtráukti "hinaufziehen"),

1) aufschrecken, aufscheuchen:
uztraukt bē̦rnu nuo miega;

2) aufregen:
šī ziņa mani ļuoti uztrauca. Refl. -tiês,

1) aufschrecken
(inir.), sich erheben: cilvē̦kam jāuztraucas nuo pe̦lē̦kās ikdienības Janš. Bandavā II, 352;

2) sich aufregen:
par šuo ziņu viņam būs jāuztraucas. - Subst. uztraukums, die Aufregung: viņu pārņēma uztraukums. nuo kauna un uztraukuma sarkdams JR. IV, 30.

Avots: ME IV, 393

uztrauktĩba* Deglavs Rīga II, 1, 476, die Aufgeregtheit, die Aufregung.

Avots: ME IV, 393

[II ìezilinât, tr., einbläuen: kre̦klu.] Refl. - tiês, blau werden: cienmātes vaigi nuo dusmām uztraukti iezilinājās Liev.

Avots: ME II, 91

pasvḕrt [li. pasver̃ti], tr., ein wenig wägen, mit dem Hebel heben: pievest akmeņus staļļu pasvēršanai Apsk. [vienam jāiet Laipeniekuos liecībās, līdzēt pasvērt istabu (...ęsuot jāieliek tikai piecas - sešas jaunas sijas un jāpārmūrē pamati augstāki) Janš. Dzimtene ² III, 155.] Refl. -tiês, sich ein wenig neigen, schwanken: uztraukti viņi pasvērās sē̦dus Latv.

Avots: ME III, 110

pussnaũda, der Halbschlummer: fantazija bija uztraukta nuo pussnaudas Latv. pussnaudā uz ruokas atpūsties Ar.

Avots: ME III, 434

rîdzība ² Dond. "nemiers; pārsteigums": kas jums bij pai rīdzību uznākusi, ka jūs bijāt tik uztraukti?

Avots: ME III, 536

sablenzt (unter sablenst),

1): uztrauktā ... fantazija sablenza dārzā kādu ... ē̦nu Austriņš Raksti VII, 381.

Avots: EH II, 397

sadegt,

1) intr., verbrennen:
es tevi metīšu krāsnī, lai tu sadedzi Dīcm. pas. v. I, 55. gunī degt, nesadegt BW. 6561. kad tu zilām ugunīm sade̦gtu˙! dass du mit blauen Feuern verbrennest! Mag. XX, 3, 39. - ē, sadega nagi! sagt man zu jem., der beim Kartenspiel einen falschen Stich nehmen will Etn. IV, 93. - kâ sa˙dedzis, sehr schnell, aufdringlich (eig.: wie verbrannt): nāk kâ sa˙dedzis virsū. mācās virsū kâ sa˙dedzis Kav. lapsa pruojām bij kâ sa˙de̦gusi Seifert Chrest. III, 2, 217. Sprw.: pie darba kâ redzi, pie ēdiena kâ sa˙dedzis (d. h. mit der Arbeit hat es keine Eile, wohl aber mit dem Essen). āpšelis radniecēm kâ sa˙dedzis (wie erpicht) virsū LP. I, 170. tur viņš aizgāja kâ sa˙dedzis Lapsa-Kūm. 89. Das Part. sa˙dedzis auch rein adjektivisch gebraucht - schnell, sehr eilig, aufgebracht: bagātnieks sa˙dedzis (uztraukts) ieskrējis pie tē̦va dē̦la LP. III, 100. visi gari sa˙de̦guši klāt V, 220. pieradies ve̦lns itin sa˙dedzis V, 131, te saimnieks sa˙dedzis klāt VI, 53. brālis sa˙dedzis uz pili ar zvē̦riem pruom VI, 762;

2) tr., anzünden
(auf mehrere Objekte bezogen): baznīcā sveces sade̦gtas LP. V, 67. zārks, kuram abās pusēs sade̦gtas spuožas sveces De̦glavs Rīga II, 1, 332.

Avots: ME II, 608, 609

‡ stre̦bulêt "uztraukties">uztraukties, trakuot" Lems.; "aušīgi, strauji rīkuoties" Sermus.

Avots: EH II, 585