uztrìekt, hinaufjagen: uztriekt vāveri kuokā. Refl. -tiês. sich auf etw. stossen. viņš ar krūtīm uztriecās uz galda stūra.

Avots: ME IV, 393

uztrìekt, Refl. -tiês: uz tiem (akmeņiem) ... kārbas allaž uztriekušās Bigauņc. 12.

Avots: EH II, 737