uztrũkt, aufbrechen (intr.), entzweigehen Wid.: auguons uztrūcis. Refl. -tiês, aufschrecken (intr.), auffahren Spr.: uztrūkties nuo miega. uztrūkties kājās.

Avots: ME IV, 393

uztrũkt: (auguons) uztrūka Brasche Anl. 402.

Avots: EH II, 737