uzvicināt
uzvicinât, jem. zuschwenken, zuwinken: uzvicināt kam ar ce̦puri, ar lakatiņu, ar ruoku.
Avots: ME IV, 398
Avots: ME IV, 398
uzvicināt
uzvicinât,
1) hinaufziehen, -führen:
sienu ar zirgu uzvilcināt uz kūtsaugšas Stenden;
2) aufhalten:
uzvilcināt kādu cilvē̦ku KatrE.
Avots: ME IV, 398
1) hinaufziehen, -führen:
sienu ar zirgu uzvilcināt uz kūtsaugšas Stenden;
2) aufhalten:
uzvilcināt kādu cilvē̦ku KatrE.
Avots: ME IV, 398