uzvest (li. užvèsti "hinaufführen", ksl. vъzvesti "tollere"),

1) (hin)aufführen
U.: uzvest ve̦cuo vīru kalnā;

2) fig., auffūhren:
uzve̦d dažīldas juoku spēles BW. III, 1, S. 7. Refl. -tiês,

1) sich aufdrängen:
viņš uzvedās, lai ieejam kruogā Stenden;

2) sich aufführen (wohl ein Germanismus)
U., Sich betragen: viņš nepruot uzvesties. Subst. uzvešanās LKVv., das Betragen; uzve̦dums, die Aufführung (im Theater).

Avots: ME IV, 398

uzvest,

1): u. dārziem mē̦slus AP.; ‡

3) einführen, in Aufnahme bringen
Siuxt: teic, ka zviedri tādus grāpjus platiem dibiniem uzve̦duši. ‡ Subst. uzvedējs, der Aufführende: tās dancīšu uzve̦dājas BW. 2686, 2.

Avots: EH II, 738