Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vèlde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vèlde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (2)

velde

vel̂de (li. veldė "velde" Miežinis) AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Mahlup, Ogershof, Oknist, PS., Saikawa, Schujen, Schwanb., Wolm., vel̂de 2 Bl., Segewold, Stenden, Wandsen, vèlde 2 KL, velde L., U., Spr., Frauenb., Meiran, N. - Peb., Prl., veldes St., vel̂dre 2 Mitau, Pankelhof, Selg., veldre U., Meiran, Sehren, das gelagerte, von Regen und Wind niedergeschlagene Korn (unbek. in Dond. und Salisb.): veld(r)ē gulēt, gelagert liegen U.: man rudzīši veldē guļ BW. 28050. veld(r)ē krist, lagern (intr.): lai veldītē nesakrita... linu lauks 33279, 1. kupliem miežiem veldrē krītuot Lautb. Lomi 104. augdama kritīšuot veldē un sapūšuot Etn. II, 139, veldē (veldēs L., St.) iet, sich lagern (vom Korn) U. veldē rudzi, veldē mieži, veldē guoves laidarā,... veldē bē̦ri kumeliņi BW. 33192. labība salikta veldē Golg. veldes iet smagi pļaut Frauenb. le̦dus puķes... bij sagulušās uz vienu pusi, veldē vien. Zu vel̂t, got. waltjan "sich wälzen" u. a., s. Persson Beitr. 543, der schwed. säden ligger som vältad "das Korn liegt wie gewälzt" vergleicht.

Avots: ME IV, 526, 527


veldene

I vel̂dene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene 2 Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit el̂ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit el̂ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine 2 ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit el̂ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit el̂ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit el̂ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit el̂ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(vel̂dine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit el̂ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās vel̂denes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit el̂ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.

Avots: ME IV, 527