Paplašinātā meklēšana

mute: ein Demin. mutiņa BW. 19597 (aus Gold.),

1): rāmam zirgam mutē neliek (scil.: dzelzis) Siuxt. muti dzisināt, zwecklos sprechen
Wessen u. a. pa mutei runāt (ein Germanismus?) Diet., nach dem Munde sprechen. apgriezt vîzes uz muti (ar zuolēm uz augšu);

2): iejemt kādu muti Frauenb., Kaltenbr. guovis ieplūksies kādu muti Orellen, Siuxt;

3): "mutes;" ME. II, 675 (unter 3) durch "mutes," zu ersetzen;

5): upes m. auch Salis; der Eingang in eine Kartoffelgrube
Orellen.

Avots: EH I, 836

nuõdara,

1): kad pin vîzes nuo kārklu mizām, mizas nuolīdzina, lai ir taisnām maliņām; tuo, kuo nuogriêž, sauc par nùodarām ² (mit ar aus e̦r, od. aŗ?); tâ sauc arī atgriêzumus, gruozus pinuot nuo skaliem Zvirgzdine.

Avots: EH II, 38

[nùoķaulêt, verhunzen, unschön machen: n. (= neglīti nuopît) vîzes Saikava.]

Avots: ME II, 805

‡ nuovîzêt ² Frauenb. "(pastalas, senāk vîzes) nuoaut".

Avots: EH II, 108

[padarinât,

1) anfertigen:
p. ganam vîzes N.-Peb.; p. (= saplêst, reissend herstellen) lûkus Warkl.;

2) abhacken, aushauen:
p. kuokam zarus Warkl.]

Avots: ME III, 15

palãpît,

1): vîzes kuo p. vija nuo pakalām (sc.: auklas) Sonnaxt.

Avots: EH II, 149

‡ pãrlakstît,

1) wiederholt hinüberhüpfen;

2) p. vîzes ar adīšanu Liepna "pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neveŗuot lūkus pēc kārtas, bet katrā uotrā vai trešā starpā".

Avots: EH XIII, 204

‡ pàrùose ² Kaltenbr. "īpaša vieta pastalas vai vîzes malā, aiz kuŗas aizveŗ auklu piestiprināšanai pie kājas": pastalai ir 2 pāruoses, bet vîzei līdz 12. ievērt auklu pāruosē.

Avots: EH XIII, 215

‡ pavā`rškas ² ,

1) "kāju plaukstas luocītava" Warkl. n. FBR. X, 103, Skaista n. FBR. XV, 34: kāja sāp pavārškās Warkl. pavārškās zābaks spiež ebenda. kājas mirkst jam līdz pavāršku ("?") vietām Pas. XII, 406 (aus Welonen);

2) "vîzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunuot krusteniski ieveŗ auklas" Warkl.: vîzei pavārškās uosa pārtrūka Warkl.

Avots: EH XIII, 188

peter̂nes "vîzes" Mar. n. RKr. XV, 130, "ve̦cas, dažās vietās saplīsušas pastalas" Tirsen, aus Schnüren und Lindenbast geflochtene Schuhe, die in Lettgallen (namentlich von Russen) getragen werden Lettin, Golg., petērnes Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, peternes Meiran, peturnes Alswig, aus Schnüren geflochtene Schuhe. Wie ist das Verhältnis zu estn. päternä "russischer Schuh" ?

Avots: ME III, 204

pìenasât Dond., Kreuzb., Gr.-Busch hof, Saikava, = pìenẽ̦sât: p. istabu ar gružiem. nuoauni vîzes! diezgan jau tās pienasātas, sind schon lange genug getragen worden Saikava.

Avots: ME III, 275

sane̦sât,

3): kad tās visas sane̦sātu guodā savus vaiņadziņus BW. 6626; ‡

4) = sanasât 1: tad es jās (scil.: vîzes) sane̦sāšu Tdz. 40057.

Avots: EH XVI, 433

sapît,

2): nuojājušas, sapinušas Tdz. 58685; ‡

4) in grosser Menge (zuzammen) flechten:
sapina vîzes (lielā vairumā) AP., Heidenfeld.

Avots: EH XVI, 436

saplîst,

1): saplīsusi (= saplaisājusi) maize Salis. ka tevi saplīstu (sic! dass du bersten würdest!)!
kuo tu gauduo? Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, = saplîst 1: saplīsās jam vîzes Pas. XII, 353.

Avots: EH XVI, 437

savīžuôt,

1) mit Bastschuhen, unschön (die Füsse) bekleiden
Adsel, Fehsen: saimenieku meitiņām kurpes saka knipu knapu,... juostas gali žvingu, žvangu; kalpuonīšu meitiņām rullu bikš.., - ar vīzēm savīžuotas BW. 5726, 6;

2) "Bastschuhe
(vîzes) anhabend, ungewandt zusammenkommen" Adsel, Nötk.;

3) "ohne Not zusammenkommen"
Druw.;

4) mit schmutzigen Füssen beschmutzen (die Diele)
Druw., Aahof;

5) "sabrist": puika savîžuojis kājas Golg.;

6) "pavirši padarīt" (mit î ² ) KL - Dselden;

7) "= nùomĩdît 1, nùobradât 1": zirgi savĩžuojuši rudzus Bixten. Refl. -tiês, Bastschuhe langsam anziehen: tas nevar vien savîžuoties Smilten.

Avots: ME III, 790

‡ slīksne "?": mārkuos pacē̦lusies migla kārtuojās biezās slīksnēs Sarts Str. 260. div[i] pāŗ[i] vîzes kulītē, un vēl s. padusē Tdz. 43815.

Avots: EH II, 527

sumpurnes Veselis Trīs laimes, eine Art Bastschuhe ("vîzes, kam lūka gals purnā ieliekts uz iekšu un iestiprināts pinumā") O. - Kurl.: jāstaigā ar sumpurnēm Jauns. III, 326.

Avots: ME III, 1121

taražas Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, = vîzes, Bastschuhe.

Avots: ME IV, 132

turêt,

1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;

2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;

3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;

4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;

5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;

6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡

7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡

8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,

1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;

2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;

3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);

4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;

5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;
‡

8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas; ‡

9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet; ‡

10) kalben
Diet. Subst. turêšana,

1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.

Avots: EH II, 704

vîžinieks Gr.-Buschh.,

1) wer Bastschuhe
(vīzes) trägt: sanāce tādi vīžinieki Gr.-Buschh.;

2) vīžnieks Dr., wer Bastschuhe
(vîzes) anfertigt;

3) ,kas lūkuos iet Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 651