Paplašinātā meklēšana

nùovarêt, ^nùovārêt L., tr.,

1) überwältigen, bezwingen:
te nu bij stipriniece; puiši tik˙pat nuovarējuši MWM. XI, 265;

2) mit Gewalt ab-, wegnehmen:
gribu manu vainadziņu ar varīti nuovarēt BW. 13329.

Avots: ME II, 883

pãrvarêt, pārvārêt [Manz. Lettus, pãrvãrêt Salis], tr., über-, bewältigen, überwinden, bezwingen: ienaidniekus, šķēršļus. beidzuot miegs pārvarējis LP. IV, 120. [uguns viņu miesas nebij pārvarējis Glück Daniel 3, 27]. Refl. -tiês, sich bezwingen, sich überwinden: es nevarēju pārvarēties, man vajadzēja pruojām pie viņas Rainis. Subst. pãrvarẽjums, die Überwindung; pãrvarêšana, das Überwältigen, Uberwinden; pãrvarê̦tãjs, der Uberwinder.

Avots: ME III, 185, 186

uzvarêt U., AP., Bers., Dond., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Wandsen, uzvārêt L., U., Arrasch, Bauske, Drosth., Frauenb., Pankelhof, PS., Ruj., Salis, Segewold, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Wolmarshof, siegen, besiegen: uzvarēt ienaidniekus. ruomieši tuos galīgi uzvārēja Antrop. II, 50.

Avots: ME IV, 396

varêt, -u (bei Glück auch -ẽju, falsch?), -ẽju,

1) können, vermögen:
Sprw. kuo viens nevar, tuo var uotrs Br. sak. v. 659, vēju ar dūri sagrābt nevar 1368. zâle tik gaŗa, ka izmēruot nevar RKr. VII, 122. kâ nevar, tâ nevar dabūt ārā Dīcm. pas, v. I, 38. tuo es ... nevaru ... paciest 39. mēs nevaram . . . izturēt 41. kâ varē̦dams, nach Kräften U. laipuo . . . kâ varē̦dams uz priekšu JK. III, 75. pūlējās cik varē̦dams 73. kur un kâ varams (wo und wie es möglich ist) Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 186. kas cilvē̦kam nevarējams, tas dievam varējams (was bei den Menschen unmöglich ist, ist bei Gott möglich) Glück Lukas 18, 27. kas tai bauslībai nevarējams bija Römer 8, 3. viņš sacīja man, tu gan varus dzīvuot II Kön. 8, 14. miegam nākuot i[r] nevaru nesnauduse vakarā (... kann ich nicht ohne zu schlummern auskommen) BW. 13735; 14275. iet bij man gājējai, es nevaru negājuse 17774. neē̦duse nevarēji 18948. valuodām vairs nevaru Biel. 1202; unpersönlich: vai varēs mūsiem ... tie ielīst Pas. IV, 21 (aus Lettg.), wird es uns möglich sein, da hineinzukriechen;

2) = vārêt U. (mit "?"): viņa līdzēja tumsu varēt Rainis Uguns un nakts 78. Refl. -tiês, = varêt I: tad tu pats varies (kannst dir) sienu un auzas meklēties, so magst du selber Heu und Hafer verschaffen Manz. 10 Gespr. tu varēsies uzturēties (du wirst dich erhalten können) U. Vgl. vara; ein dem le. varêt entsprechendes apr. Verbum wird dnrch apr. acc. s. epwarīsnan "Sieg" vorausgesetzt.

Avots: ME IV, 477, 478

vãrêt C., Pankelhof, Salis, Segewold, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Wolm., (mit à ² ) Erlaa, -u, -ẽju, unterdräcken, Gewalt antun U., zwingen; bezwingen, bewältigen: vārēsim mēs ve̦ln[u] un elles raizi Diez. sāka viņu vārēt Richter 16, 19. kad bē̦das man[i] grib vārēt A. XI, 164. šis vārēs tuo, kuo nevār vīri! Druva I, 157. viņi nevarēs vis vārēt, sie werden es nicht bewältigen können (das geschlachtete Schwein, wegen dessen Schwere sie bedürfen Hilfe) Stuhrhof n. Mag. XIII, 9. Dies vārêt hat (neben varêt) sein ā wohl aus Komposita wie uzvārêt (neben uzvarêt) nach Le. Gr. § 62 c.

Avots: ME IV, 503