vāsmīgs

vāsmîgs,

1) empfindlich
N. - Peb., (mit ã) Ramkau, (mit à 2 ) Kl., Mar.: viņs tāds vāsmīgs: nedrīst i[r] piedurties Mar. n. RKr. XV, 142. putninš ruokā jāņe̦m prātīgi, juo tas ir vāsmīgs Mar. vāsmīgs ("?") darbs ebenda. aitas vāsmīgas nuo slapjuma Ramkau;

2) unerhört, merkwürdig, komisch
Lubn., Warkl., (mit â 2 Wessen: ak cik vāsmīgi gan tur bij! ("saka pie labi izde̦vušās juoka sajūtas") Erlaa. Zur Bed. 1 vgl. vārsmîgs. Wenn die letztere Form älter ist, etwa zur Wurzel von an. varr "behutsam, scheü u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 284)?

Avots: ME IV, 511


vāsmīgs

vāsmîgs,

1): "maigs, trausls" (mit à 2 ) Alswig; Adv. vāsmīgi ebenda "uzmanīgi",

3) "ātrs, straujš" (mit à 2 ) N.-Laitzen;

4) "?": v. sapins (Traum)
Bērzgale; Adv. vàsmīgi 2 ebenda "bailīgi".

Avots: EH II, 765