skraba
II skraba U., Dond., auch vēja skraba Lems. n. U., skrabaste Dond., skrabata Dond., skrabdañcis Dond. n. RKr. XVII, 52, skrabis U., Heniņ, ein Windbeutel, ein leichtfertiger Mensch: viņš iet, skrej kâ skrabaste Dond. tā meita gan ir liela skrabata, tā nevar mierā nuostāvēt ebenda. Zu skrabêt.
Avots: ME III, 884
Avots: ME III, 884