vērdzināt
I vẽrdzinât C., vḕrdzinât 2 Golg., Lös., Sessw., vêrdzinât 2 Salis, vêrdzinât 2 Dond., Dunika, Wandsen, = ver̂dzinât, zum Sklaven machen, knechten U.: vērīgs (sc.: vīrs) mūžu vērdzināja BW. 21854, 2 var. viena vērguoja un uotra , . . vērdzināja Saul. III, 76. P. viņu pilnīgi vērdzināja Turg. Muižn. per. 160.
Avots: ME IV, 561
Avots: ME IV, 561