vere
II vere,
1) die Energie, Geschicklichkeit
Lis.: tam cilvē̦kam ir vere (der ist geschickt, energisch) Lis. ja tâ, kâ pie manas veres, tad viņi gan ne˙kā neizdarītu ebenda;
2) Natur, Veranlagung: "dūša" Golg.: tai meitai nav laba vere Golg. turi veri! ("= saturies!") ebenda. In der Bed. 1 etwa zur Wurzel von r. проворный "geschwind, flink" (bei Walde Vrgt. Wrtb. I, 271) ? Vgl. vert.
Avots: ME IV, 539
1) die Energie, Geschicklichkeit
Lis.: tam cilvē̦kam ir vere (der ist geschickt, energisch) Lis. ja tâ, kâ pie manas veres, tad viņi gan ne˙kā neizdarītu ebenda;
2) Natur, Veranlagung: "dūša" Golg.: tai meitai nav laba vere Golg. turi veri! ("= saturies!") ebenda. In der Bed. 1 etwa zur Wurzel von r. проворный "geschwind, flink" (bei Walde Vrgt. Wrtb. I, 271) ? Vgl. vert.
Avots: ME IV, 539
vere
II vere,
2): tam jau tāda mācītāja v. Ciema spīg. 93. vīrs tu esi kâ uozuols, bet darbuos un visā verē - kâ gatavais slaists Vanagu ligzda 173. parādi savu se̦nuo saimnieces veri! Rūžu Kr. 189. uz dziesmām viņai liela v. Azand. 164. tāda mana v. - visu smalki sijāt Vindedze 135. zirgam laba v. ("gaita") Adl., Golg., Stom., Tirsen.
Avots: EH II, 771
2): tam jau tāda mācītāja v. Ciema spīg. 93. vīrs tu esi kâ uozuols, bet darbuos un visā verē - kâ gatavais slaists Vanagu ligzda 173. parādi savu se̦nuo saimnieces veri! Rūžu Kr. 189. uz dziesmām viņai liela v. Azand. 164. tāda mana v. - visu smalki sijāt Vindedze 135. zirgam laba v. ("gaita") Adl., Golg., Stom., Tirsen.
Avots: EH II, 771
vere
III vere (Neologismus?), Öffnung, Loch: atstāta tikai vienā stūrī neliela v. Jauns. Augšz. 4.
Avots: EH II, 771
Avots: EH II, 771