vīrelis

vĩrelis C.u. a (li. vyrelis ), Demin. verächtl. zu vĩrs, ein Männlein U.: nāca mazie vīreļi LP. VI, 632. ve̦cs vīrelis VII, 172. pamazs vīrelis Poruk Dzīve un s. 32. nieka vīrelis MWM. v. J. 1896, S. 666. vīru, manu vīrelīti! BW. 22164. vīrelis pārbijies LP. VI, 848.

Avots: ME IV, 641