vĩst (li. vysti "welken" ) A.-Ottenhof, Jürg., Kaugershof, Līn., Schnehpeln, Siuxt, Trik., (mit ì ) Wolmarshof, N. Wohlfahrt, PS., (mit ì ² ) KL, Prl., vīst U., vĩt AP., C., Dond., Dunika, Gold., Mitau, Salis, Salisb., Šelg., Wandsen, vĩstu, vĩtu, welken: vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691. te vītis vaiņags Vēr. II, 22. vīstuošas ruozes 134. Subst. vĩšana, das Welken; vĩtums, das Verwelktsein: kaut kur slēpās nere̦dzams vītums Stari II, 817. Nebst vietêt zu II. pavaitinti "welken machen", lat. viētus "welk", viēscere "verwelken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 227 f.

Avots: ME IV, 643

vĩst: katrs zieds ir vīstams Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 164.

Avots: EH II, 793