I vaņķît,

1) "sviest, mē̦tāt" Lubn.; hinausjagen (Nerft, mit "an̂") -treiben, -werfen Spr., KatrE., Kokn., Meiran, Memelshof, Oknist, Sonnaxt, Stockm., (mit àņ ² ) Saikava: vaņķīt dzē̦rāju nuo kruoga;

2) jagen, fangen
Mag. IV, 2, 153, Kokn. und Wolmar n. U.;

3) schnell essen
(mit añ ) N.-Bartau.

Avots: ME IV, 474

I vaņķît,

3): auch (mit aņ̃) Dunika, OB.; ‡

4) "sist" (mit àņ ² ) Saikava.

Avots: EH II, 757

II vaņķît,

1) wickeln
(mit an̂ ² ) Wandsen, "nevižīgi, neveikli tīt" (mit àņ ² ) KatrE.: vaņķīt bē̦rnu Wandsen. vaņkīt lakatu KatrE.;

2) warten, "auklēt" (mit an̂ ² ) Bauske, Schibbenhof: vaņkīt bē̦rnu. nu tev būs māsiņa kuo vaņkīt; nevarēsi vis vairs skraidīt apkārt Schibbenhof.

Avots: ME IV, 474

II vaņķît, ‡

3) "savākt": veļu v. (mit aņ̂ ² ) Platohn.

Avots: EH II, 757