vàidulis ² Golg., Schwanb., wer viel seufzt.

Avots: ME IV, 434

vàidulis ² : Demin. vaìdulītis BW. 34357; īsts v. un nelaimes pareģis A. Upītis Laikmetu griežos II, 124.

Avots: EH II, 748