vaĩdîgs, ungeduldig Smilt.; häufig jammernd Nötk.; nemierīgs un vaidīgs ("?") cilvē̦ks Zaļmuiža.

Avots: ME IV, 434

vaĩdîgs: "... sāp", ... māte vaidīgi atbildẽja Jürgens 170.

Avots: EH II, 748