vaine

vaine, s. vaĩna I.

Avots: ME IV, 440


vaine

vaine: auch (mit ài 2 ) Aahof,

1): tava paša vainīte BW. 21998 var. meitas atsazina savā vainē Pas. X, 68 (aus Jāsmuiža);

2): "kaite, slimība" (mit aĩ) Orellen, (mit ài 2 ) Liepna; ieraduos kādā vainē (einer Krankheit wegen)
pie viņa (beim Arzt) Ciema spīg. 112.

Avots: EH II, 749