valdzināt

I valdzinât,

1) mit Stricken binden
U.;

2) bestricken
L., St., verstricken U.: fesseln (fig.) C., Salis (mit al˜); viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. meitene ... viņa sirdi bij valdzinājusi Neik. 12. kairinājušas lasītāju ziņkārību un valdzinājušas viņu uzmanību un ievērību Ar. Krišj. Valdem. 5. aistētiskie jautājumi viņu valdzina Vēr. I, 1031;

3) knechten, quälen
LKVv. Zu valgs I.

Avots: ME IV, 452


valdzināt

I valdzinât,

2): "(etwas Verfängliches) durch Querfragen, durch List herausholen"
P. Alunāns; "turēt savā varā, ietekmē" (mit al˜) Orellen; ‡

4) "ķert ciet" (mit al˜) Siuxt: v. pa laukiem un dārziem, kamē̦r dabū.

Avots: EH II, 752


valdzināt

II valdzinât, feucht machen Spr., Br. 249. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452