valdîgs Sessw.,

1) herrschend
St., U., ("wohl nur in der Verbind. visuvaldīgs"): valdīgs kungs Bers., Nötk. ak, valdīgs dievs! Lubn., A.-Schwanb. ak tu valdīgais! o Gott! Salis;

2) ruhig, artig
(eig.: sich beherrschend) Vīt. (mit àl ² ), Wizenhof: ja kāds knakstās, neliek uotram miera kutinādams vai citādi aizkardams, tad teic: esi valdīgs! Vīt.

Avots: ME IV, 451

valdîgs,

1): dzirdēja cauri puišu balsīm Rūsiņa augstuo un valdīguo dziesmu Vindedze 80.

Avots: EH II, 752