Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'valgs I' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'valgs I' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (10)

valdzenis

II valdzenis,

1) der Südwestwind
Konv. 2 2320;

2) "Feuchtigkeit"
Nötk. (mit alˆ ); (wo?) "liêtiņš" (?) Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

valdzēties

valdzêtiês, sich winden (von angeschossenen Tieren, Schlangen gesagt) Wirgin. Nebst valguôt II und III, valdzīties II (und valgs I?) zu ai. sam-valgati "setzt sich in rollende Bewegung", mhd. walken "sich wälzen", ae. wealcan "rollen; sich hin und her bewegen", an. valka "von Ort zu Ort treiben oder ziehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304).

Avots: ME IV, 452

valdzināt

I valdzinât,

1) mit Stricken binden
U.;

2) bestricken
L., St., verstricken U.: fesseln (fig.) C., Salis (mit al˜); viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. meitene ... viņa sirdi bij valdzinājusi Neik. 12. kairinājušas lasītāju ziņkārību un valdzinājušas viņu uzmanību un ievērību Ar. Krišj. Valdem. 5. aistētiskie jautājumi viņu valdzina Vēr. I, 1031;

3) knechten, quälen
LKVv. Zu valgs I.

Avots: ME IV, 452

valdzināt

II valdzinât, feucht machen Spr., Br. 249. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

valga

vàlga 2 (ai. valgā "Zaum, Zügel") Kreuzb. "= valgs I" Schönberg.

Avots: ME IV, 453

valgans

valˆgans Arrasch, C., Golg., Jürg., Kr., PS., Schwanb., Sessw., vàlgans AP., Schujen, valgans Dunika, Pankelhof, Schrunden, Segewold, Wandsen, Widdrisch, vàlgans 2 Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, Saikava, Sessw., Zwirdzine, valˆgans 2 Bauske, Gold., Mitau, Riga, feucht U., Spr., Vit., Lubn., N.-Peb., Serben, Zaļmuiža, vàlgins 2 Kl.: valganas actiņas Austr. kal. 1893, S. 43. valgans vakara vējiņš Purap. Kkt. 4. zeme vēl ir diezgan valgana Sessw.-Subst. valganums, die Feuchtigkeit U., Spr.: nezâles dažreiz mazajam stādam uztur vajadzīguo valganumu Ar. Krišj. Valdem. 1. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 453

vilgans

vilgans, feucht U., Bers.: kādas glāzes vilganas miežu sulas tukšuot Lautb. Lomi 98. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 587

vilksts

vilksts L. (= vīksts), U.,

1) noch nicht recht trocken;

2) schlapp.
Kann zu valks II resp. (nach Leskien Abl. 354 in der Bed.

1) valgs II gestellt werden; dagegen nach Leskien Nom. 559 in der Bed. 2 zu vilkt.

Avots: ME IV, 589, 590