Paplašinātā meklēšana

àizvara (zu aizvērt), eine Schnur zum Zuschnüren, namentlich am Tabaksbeutel: tabaka maka aizvara Bers.; auch von sonstigem Verschluss: aizvaru likt priekšā ceļam (Ruhental), den Weg versperren.

Avots: ME I, 58

àizvaražuôt, tr., nachlässig zunähen BW. 20433; [in Saussen: àizvar̂zât].

Avots: ME I, 58

àizvarzât, ‡ Refl. -diês. sich umhertreibend hin-, weggeraten Bauske; kur nu bē̦rni atkal aizvarzājušies?

Avots: EH I, 61

àizvaržât Festen, = àizvar̂zât.

Avots: EH I, 61

‡ àizvaržît KatrE., = àizvar̂zât.

Avots: EH I, 61

antvars, = atvars n. U.

Avots: ME I, 71

‡ apdžavarêt, = apàut (?): kamē̦r kājiņas apdžavarēšu BW. 29141, 1 var.

Avots: EH I, 80

aptvars,

1): dimants..., kas ze̦lta aptvarā (Einfassung)
raže̦ni kalts Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡

2) plur. aptvari Auleja, Urinverhaltung:
kad kas nepamiezn, saka, ka jam a.

Avots: EH I, 123

aptvars, der Umriss, die Contour, der Umfang: e̦smu jau uzmetis gle̦znas aptvaru MWM. IX, 11. molekulu dzīvā spē̦ka summa līdzīguos aptvaruos dažādām gāzēm vienāda Konv. ² 1736. Auch: Umfassung.

Avots: ME I, 132

‡ aptvar̂stît (li. aptvárstyti),

1) allmählich (alle) abfangen:
se̦sks aptvarstījis visus cāļus Saikava;

2) ringsum, alles locker Abstehende abzupfend, abglätten
Bauske: a. siena ve̦zumu;

3) eilig aufräumen:
a. istabu Schwanb.

Avots: EH I, 123

‡ apvaražuôt Warkl., = aplãpît: a. tīkla, svārkus.

Avots: EH I, 125

apvarêt Spr., tr., bewältigen.

Avots: ME I, 134

‡ apvaŗuôt verkupfern Für. I (unter vaŗš.

Avots: EH I, 125

apvarzât, tr., netzartig umflechten Spr.; eine Arbeit unordentlich machen: skruoderis apvarzājis svārkus, kurpnieks zābakus, galdnieks skapi un gultu J. Kaln.

Avots: ME I, 134

‡ apvar̂žuôt Prl. "in Bastschuhe (ringsum) die Schnüre einfädeln (hineinziehen)".

Avots: EH I, 125

atsvars, 1): ein Stein am Ende des Brunnenschwengels Lettihn, Selsau, Warkl.; ‡

2) ein abgewogenes Quantum
(r. развѣс); ‡

3) ein Gewichtstück ("svaru bumbä) Selsau u. a.

Avots: EH I, 173

atsvars (li. ãtsvaras), das Gegengewicht, Gleichgewicht L., St.

Avots: ME I, 199

‡ attvar̂stîttês, Hindernisse überwindend herkommen Warkl.: pa bīstamuo ceļu viņš bij attvarstījies līdz krastam.

Avots: EH I, 177

atvarinâtiês: paģībušais sāk a. Heniņ.

Avots: EH I, 178

atvarinâtiês, wieder zur Kraft (vara), zum Bewusstsein, zur Geltung, Bedeutung gelangen, wieder belebt werden: kučē̦rs it kā nuo reibuoņa atvarinājies LP. VII, 975. teikas atvarinājās Dünsb., [Wandsen].

Kļūdu labojums:
kučē̦rs = kučieris

Avots: ME I, 207

I atvars: dziļā upes atvarā BW. 32886, 1 var. (fig.) kādas dziesmes bij tai Mildai nu vai viss pasaules a˙! AP.

Avots: EH I, 178

I atvars, der Abgrund, die Tiefe im Flusse, der Strudel, Wirbel; eine von Fluss gebildete, von Sträuchern umgebene tiefe Stelle Lind. n. Mag. XIII, 2, 63; [in Warkland gleichbed. mit akacis 1]; eine Tiefe mit einem Strudel Konv. ¹ Oft übertr., der Abgrund: debesis gai¤as un klusas kā mūžības atvars Vēr. II, 172. es redzēju tavas acis, šuos divus tumšuos atvariņus Vēr. I, 602. Zu vir̂t [so auch nach Leskien Abl. 356 und Nom. 174].

Avots: ME I, 207

II atvars, die Öffnung, das Loch: centrifugā ierīkuoti īpaši atvari (Neubildung?) - caurumiņi Konv. ² 1987; zu vẽrt. Aber atvars I gehört doch wohl zu li. atãvaras "окно въ болотѣ; вадья" bei Būga РФВ. LXXV, 153, das seinerseits nicht gut von le. atvars II und poln. otwór "отверстiе" getrennt werden kann. Auch wäre bei der Herleitung des atvars I von vir̂t die Bedeutung von -at hier unklar. Urspr. Bedeutung also wohl: Öffnung; daraus "Abgrund, Tiefe" unh endlich der Strudel, der sich an der Oberfläche einer Flusstiefe bildet.]

Avots: ME I, 207

‡ III atvars (li. ãtvaras), osfen ev.

Avots: EH I, 178

‡ atvarša (wohl mit -ār-) "tukšā te̦lpa jaunpiedzimušam bē̦rnam galvas kausa augšā, kas vē̦lāk aizaug cietï Frauenb. Wohl zu atvẽrt.

Avots: EH I, 178

atvaru Ahs., Adv., halboffen: durvis stāv atvaru; vgl. atve̦ru.

Avots: ME I, 207

‡ atvarums Mesoten "atvars".

Avots: EH I, 178

‡ atvar̃zât N.-Peb. "= atvazâtiês".

Avots: EH I, 178

‡ atvar̂zât,

1) loswickeln, entwirren:
a. me̦zglu C., Erlaa. a. samurkšķītu dziju Jürg. šuo lielu vajag a. Saikava;

2) "= atā`rdît 1" Saikava: a. varzai asti, lai nav tik gaŗa.

Avots: EH I, 178

atzvãrdzinât, intr., mit Schellengeklingel heranfahren: atbrauc kungi, atzvārdzina BW. 31925.

Avots: ME I, 213

āvarģelis (unter ãverģẽlis): ãvarģẽlis Schlockenbeck, Wolgund.

Avots: EH I, 196

àvarģêlis ² KatrE., āvarģēlis Golg.

Avots: EH I, 196

āzbars (unter àizbars 4), ‡

2) ãzbars PlKur., ein Grützkorn;
ãzbari PlKur., = putraimi.

Avots: EH I, 196

‡ čavara Janš. Līgava I, 25, eine geschwatzige Person (?).

Avots: EH I, 286

‡ čavarains Mahlup, uneben, runzelig: murķeļi (Morcheln) ir čavaraini.

Avots: EH I, 286

‡ čavarîgs, geschwätzig AP.: čavarīga vecene.

Avots: EH I, 286

‡ čavarît, -ĩju, viel sprechen, schwatzen AP.

Avots: EH I, 286

‡ čavaruôt, = čavarît: kas ... jautri ap mani čaluosies un čavaruos Janš. Pag. pausm. 52 (ähnhch Līgava I, 25).

Avots: EH I, 286

čavars: auch Mahtup, N.-Laitzen.

Avots: EH I, 286

čivarêt, -ēju, [auch čiverêt], zwitschern: bezdelīga čivarē Rīg. Av.

Avots: ME I, 415

[dievaris BW. 18879, 6 var. (aus Kandau), = dieveris.]

Avots: ME I, 484

dižvaruonis, der gewaltige, herrliche Held; zuweilen ironisch.

Avots: ME I, 476

dvars Sassm., dvaŗš Dond. n. Bezzenberger Lett. Di. - Stud. 169, dvari in Dond., [Wandsen], eine Art Pforte, welche aus schiebbaren, liegenden Stangen besteht (gew. vārstuļi genannt): ar dieviņu vārti, dvari, es jūs nu vairs nevārstīšu. dvari aizvilkti kārtīm RKr. VI, 88. [Zu dur(v)is (s. dies), slav. dvorź "Hof", la. forum "Vorhof", apers. duvarayā "am Hofe" od. "am Tore" u. a.]

Avots: ME I, 536

dzaivari, dzaivaraji Mar., s. dzeiveri.

Avots: ME I, 538

‡ *džavarêt, erschlossen aus ‡ apdžavarêt.

Avots: EH I, 365

‡ dzîvsvars, das Gewicht eines lebenden Tieres.

Avots: EH I, 363

gvar̃kstêt [Jürg.], -u, -ẽju, intr., knarren: zābaki gvarkst. Vgl. li. gvargždė´ti "хрипѣть".

Avots: ME I, 694

ìekvarkstêtiês, ìekvarkšķêtiês, einen quarrenden, quakenden Laut von sich geben: pīles, vardes iekvarkšķējās.

Avots: ME II, 34

[ìetvar̂stît Lis., für sich (fangend) erlangen, nach etw. haschen: kungu ķē̦rāji Ķemeŗuos ietvarsta īrniekus.]

Avots: ME II, 84

ìevarêt, tr., bewältigen: darbus. [Hierher (als die ursprüngliche Reflexivform) iesvarēt "wieder zu Kräften kommen; genessen" Für. I.]

Avots: ME II, 86

[ievarināties, zu Kräften kommen: gan tie cālīši ievarināsies Für. I.]

Avots: ME II, 86

ìevarkšķêtiês, anfangen zu quaken, zu schreien, zu plärren: harmonikas ievarkšķas Vēr. I, 1414.

Avots: ME II, 86

igvartis,

1) ein kleiner Teich in der Nähe des Hauses
Blied. n. Etn. IV, 34. igvartis - mazs ar dēļiem izbūvē̦ts dīķītis putniem kur uzturēties, īpaši muižās Frauenb.;

2) = igvāts A. XIV, 408; [in Bershof in der Bed. 2 igvārts (Genitivform nicht angegeben); in Mitau igvārte].

Avots: ME I, 702

[izkvar̂kšķêtiês C., Bauske, sich ausschwatzen.]

Avots: ME I, 758

izsvaruôt, [abwägen Wid.]: nuo šīs izsvaruošanas dabūju tuo pašu panākumu kâ agrāk Kaudz. M. 257.

Avots: ME I, 808

[iztvar̂stît,

1) ausgreifen, vergreifen:
iztv. visas preces N. - Peb., Warkh.;

2) herausfangen (eine Reihe von Objekten):
iztv. visus meža brāļus C.;

3) greifend, haschend durchsuchen:
iztvarstīja visas kabatas, bet ne˙kā neatrada Bauske. Refl. - tiês, zur Genüge greifen.]

Avots: ME I, 822

‡ II izvaražât (mit ostle. iz- für uz-?) Kaltenbr. "uzzīlēt": tur neizvaražās ni˙kā.

Avots: EH I, 494

‡ izvar̂kš(ķ)êt(iês) Kalz., Lubn. "izpļāpāt(ies)".

Avots: EH I, 494

‡ izvar̂kš(ķ)êt(iês) Kalz., Lubn. "izpļāpāt(ies)".

Avots: EH I, 494

‡ izvar̂kš(ķ)êt(iês) Kalz., Lubn. "izpļāpāt(ies)".

Avots: EH I, 494

‡ izvar̂kš(ķ)êt(iês) Kalz., Lubn. "izpļāpāt(ies)".

Avots: EH I, 494

izvaruôt ,* tr., notzüchtigen: sievieti, meitu.

Avots: ME I, 825

‡ izvaržât, (etwas Langes) entwirren Kesenhof: i. pastalu auklas, zābaku šņuores.

Avots: EH I, 494

‡ izvar̂zâtiês "izpūlēties" Druw. n. RKr. XVII, 85: es vairs ve̦cumā nevaru līdzi pa saimniecību i.

Avots: EH I, 494

izvaržuôt, izvaražât, tr., ausnähen: par kamanu atzveltni pārkāries lupatu deķis, izvaražuots visādām strēmelītēm A. IX, 351.

Avots: ME I, 825

kalavaris BW. 19186, 6 var., anscheinend gleichbed. mit ke̦lavainis (s. dies) und damit zusammenhängend.

Avots: ME II, 140

‡ *kāvarêt, zu erschliessen aus nùokāvarêtiês.

Avots: EH I, 606

‡ kavar̂ne Liepna, = vîze, der Bastschuh.

Avots: EH I, 596

ķivaruôts, s. ķivulaîns.

Avots: ME II, 387

klīvars, ein Hinkender (Schimpfwort) Bergm. n. U. - [Wohl zu kleivs (s. dies) und li. klývas "кривоногiй"; s. Bezzenberger GGA. 1885, 926 und Leskien Nom. 447.]

Avots: ME II, 231

kvarčinât: auch (mit âr ² ) Dunika; "tincināt" (mit ar̃ ) Gramsden.

Avots: EH I, 689

kvarkšêt (unter kvarkstêt): auch von Fröschen) Warkl.; kunnas, vārnas kvar̂kš ² Seyershof. kvarkšēs ka rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 27.

Avots: EH I, 689

‡ kvarkšinât Warkl., = kvar̂kšêt?

Avots: EH I, 689

‡ kvarkšķinât PV., schnattern.

Avots: EH I, 689

kvarkšķis, ‡

2) Gescnnatter
PV.: dzirdēju pīlu kvarkšķi.

Avots: EH I, 689

[kvarkšķis U., einer, der viel plärrt.]

Avots: ME II, 351

kvarkstêt: auch (quaken; mit ar̂ Stom.

Avots: EH I, 689

kvarkstêt, kvārkstêt, kvar̂kš (ķ) êt [Kr.], kvārkš(ķ)êt, -u, -ẽju, [kvā`rkt N. - Peb.], kvārkt, -cu N. - Schwanb., intr., quarren, quaken, schnattern, schreien: vardes kvarkst Etn. II, 51. vārna kvārkšk ib. vārna kvārc [N. - Peb.], N. - Schwanb. Vgl. li. kvarksė´4ti "quarren" und le. kvērkt, kverkstêt.

Avots: ME II, 351

kvarpucis,

1) ein Schwächling, Siechling.
Unbek. [Vielleicht mit hochle. a aus e, ; vgl. kver̂pis ;

2) kvàrpucis Jürg. "ein kleines Kind, das Erwachsenen hinderlich ist".]

Avots: ME II, 351

[kvar̃šinât Bauske, = kvarčinât, kveršinât.]

Avots: ME II, 351

kvàrtniẽks, ein Hofsarbeiter, ursprünglich, der für ein Quart, 25 Kopeken, für den Gutsherrn arbeitet Ruj.: muižas kvartnieki bij pruojām nuo darba jau sen Duomas II, 460 ; 964 ; 965. ābuoliņa lauks bij raibs nuo kvartnieku kre̦kluotiem stāviem Duomas III, 53.

Avots: ME II, 351

kvàrts, ein Quart, ein Viertelrubel, 25 Kopeken Etn. IV, 150: par ruozīti kvartu ņēmu BW. 6447.

Avots: ME II, 351

lasvarde: nach Schwers Unters. 69 aus nd. lassfare umgeformt.

Avots: EH I, 722

lasvarde, lašvarde, lašvardis Schrunden n. RKr. IX, 94, lasveris Kand., [Lautb.], lašveris, die Lachsforelle [wohl hieraus entstellt] RKr. VIII, 103.

Avots: ME II, 424

lašvarde: lašvârde ² Schnehpeln.

Avots: EH I, 722

lašvarde, lašvardis, lašveris, s. lasvarde.

Avots: ME II, 424

[lè̦varaîns PS., = lē̦ve̦rains.]

Avots: ME II, 463

‡ ļe̦varuôt "?": zaķis ... sācis večam pa priekšu ļ. Pas. XIV, 396 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 772

lê̦vars,

1): auch (Lappen)
Lems., Salisb. (mit ẽ̦ ): tē̦vam gaļiņa, mātei maizīte, bērnam suliņa, kaķam lē̦vars BW. 2186, 2;

2) (s. unter lèvere 2): Elvīra saderinās ar ... niecīgākuo cilvēciņu, ākstu un lē̦varu IMM. 1934, I, 222.

Avots: EH I, 739

[lê̦vars Kr., lè̦vars Drosth., PS., lẽ̦vars Wolm., Trik., Arrasch, Salis, ein Lappen, Fetzen; ein schlechtes, leichtes Kleid U. - Vgl. lēvere.]

Avots: ME II, 463

‡ ļē̦vars Pas. IX, 520, ein Schimpfname Vgl. lê̦vars.

Avots: EH I, 772

lĩdzsvaruôt,* ‡ Refl. -tiês; sich im Gleichgewicht halten, balancieren: skrēja ... ruokam līdzsvaruodamies (pa jumtu) Brigadere Skarbos vējos 40.

Avots: EH I, 747

[lĩdzsvaruôt ,* im Gleichgewicht halten: tas zināmā mē̦rā visu līdzsvaruoja Leijerk. I, 19.] lĩdzsvaruôts *, das Gleichgewicht haltend, beobachtend, harmonisch: Andrievs jautrs un līdzsvaruots Eldgast.

Avots: ME II, 482

lĩdzsvars, das Gleichgewicht: viņa dvēsele bij pazaudējusi līdzsvaru A. XX, 494.

Avots: ME II, 482

liẽlvara ,* die Grossmacht MWM. VII, 272.

Avots: ME II, 503

liẽlvare̦ns, sehr mächtig: lielvare̦na valstību A. XXI, 242.

Avots: ME II, 503

liẽlvarĩtis, der Mächtige, Starke: kumeliņ, lielvarīti, nelauz manu iemauktiņu! BW. 29809.

Avots: ME II, 503

līvaraîns, līve̦raîns BW. 18571, = lē̦ve̦rains.

Avots: ME II, 491

ļīvars "?": rāpdamies tas e̦suot zemi nuo e̦ze̦ra malas izkasījis, nuo kam e̦ze̦riem ļīvari cē̦lušies Etn. III, 78.

Avots: ME II, 541

mazsvarĩba ,* gewichtlos, unbedeutend: mazsvarīgs jautājiens Stari II, 558. mazsvarīgi sīkumi Apsk. v. J. 1905, S. 152.

Avots: ME II, 574

mazvarîgs, macht-, kraftlos: viņš kļuvis mazvarīgs Druva II, 4360.

Avots: ME II, 575

mievaris [?], der Deckel eines Kessels Apšciems.

Avots: ME II, 657

nepãrvaramĩba ,* die Unüberwindlichkeit: ienaidnieku nepārvaramība izrādījusies par teiku Latv.

Avots: ME II, 727

nepãrvarams, unüberwindlich: nepārvaramas grūtības; nepārvarams ienaidnieks, riebums.

Avots: ME II, 727

nepìevarams, unüberwindlich, unbezwingbar: vai tad viņš būs tik nepieverams? Blaum.

Avots: ME II, 728

[nesvarîgs, unwichtig.]

Avots: ME II, 734

neuzvaramĩba ,* die Unbesiegbarkeit: duomas par pretinieka neuzvaramību kaŗš izgaisinājis RA.

Avots: ME II, 738

nevara, nevare, die Schwäche, Hinfälligkeit Grünh.: ar visu savu nevari viņa bij turp aizvilkusies Alm. [es jau savā nevarā ne˙kā nespēju Fest.]

Avots: ME II, 738

‡ nevarams Evang. 1753, S. 84, unmöglich.

Avots: EH II, 22

nevarģelis, ein schwächliches, verkommenes Wesen, ein Krepierling.

Avots: ME II, 738

nevarĩba, die Unfähigkeit, Kraftlosigkeit, Schwäche, das Unvermögen: nevarību sirdī jūti Stari III, 3. viņš bij vēl pieņēmis cienīgu, it kâ kāda ve̦ca baznīcas kunga nevarību un gāja uz spieķa atspiezdamies Kaudz.

Avots: ME II, 738

nevarîgs, ‡

2) unmöglich.

Avots: EH II, 22

nevarîgs, unvermögend, kraftlos, schwach, hinfällig: mans tē̦vs ir ve̦cs un nevarīgs Kaudz. viņš tuop ar˙vien ve̦cāks un nevarīgāks A. XV, 107.

Avots: ME II, 738

nevarîgums: "Apsk." ME. II, 739 zu ersetzen durch "Apsk. 1903, S. 163".

Avots: EH II, 22

nevarîgums, das Hinfällige, die Hinfälligkeit, Schwäche: žē̦luojās par vē̦cuma nevarīgumu Apsk.

Avots: ME II, 738, 739

[nùokāvarêtiês, "eine Zeitlang trödeln" Erlaa.]

Avots: ME II, 797

nùosuovarât, tr., durchprügeln Erlaa.

Avots: ME II, 863

‡ nùosuovaruôt, = nùosuovarât: nu tad tik es viņu nuosuovaruošu! Blaum. Ļaunais gars.

Avots: EH II, 93

nùosvaruôts,* ins Gleichgewicht gebracht, das Gleichgewicht behaltend, positiv: mana dzīve klusa, mierīga, nuosvaruota Stari I, 353.

Avots: ME II, 863

nùotvar̂stît [li. nutvarstyti], abgreifen, tr., freqn., nùotver̂t [li. nutvérti], erfassen, ergreifen: sulaiņiem izdevās smukuo brūtgāniņu nuotvarstīt LP. VI, 586. es nebiju lauku irbe, vanagam nuotverama Ltd. 775. tec[i], upīte, līkus luokus, nuotver manu līgaviņu! BW. 26367. nuotvert zagli, nuotvert pie me̦liem Len.; pie kāda grē̦ka nuotvert. Marija skatījās uz savu pavaduoni, katru vārdu vai tvert nuotve̦rdama nuo viņa lūpām Saul. In Kurl. dafür nuoķert.

Avots: ME II, 879

‡ nuovaras "?": dze̦nam, gani, kur dzìdami, dze̦nam dieva nuovarās (Var.: dārziņā, līdumā) BW. 28854, 1 var. Aus nuoaras?

Avots: EH II, 105

nùovarêt, ^nùovārêt L., tr.,

1) überwältigen, bezwingen:
te nu bij stipriniece; puiši tik˙pat nuovarējuši MWM. XI, 265;

2) mit Gewalt ab-, wegnehmen:
gribu manu vainadziņu ar varīti nuovarēt BW. 13329.

Avots: ME II, 883

‡ nùovarkšêt, Perfektivum zu varkšêt 6, rasselnd herabrollen: zirņi vien nuovarkšēja nuo kabatas Serben.

Avots: EH II, 105

‡ nùožvargzdêt N: Peb., = nùožvarkstêt: spainis iekrita akā, ka nuožvargzdēja vien.

Avots: EH II, 111

nùozvarkstêt LP. VII, 1075, einen knarrenden Schall von sich geben.

Avots: ME II, 892

nùožvarkstêt, ‡ Refl. -tiês, erklirren: izbēris naudu, ka nuožvarkstējies vie[n] Pas. XIV, 60.

Avots: EH II, 111

nùožvarkstêt, nùožvar(k)š(ķ)êt, nùožvārkstêt, nuožverkstêt, nùožverkš(ķ)êt, intr., einen knarrenden, knatternden, klappernden, pol-ternden Schall von sich geben: viņš svieda āmaru kaktā ar tādu sparu, ka nuožvarkstēja vien Dok. A. durvis nuožvarkšēja MWM. VIII, 923. sieviete ielē̦kuse, ka nuožvaršķējis vien LP. V, 397. durvis nuožverkstēja Blaum.

Avots: ME II, 895

papvardĩte BW. 32367, 5, für papardĩte.

Avots: ME III, 84

pãrsvars: ātram zirgam nevar pārsvara ve̦zumu (eine überschwere Fuhre) likt Segew. kad mazam zirgam nāk pārsvaru (wenn die Last die Kraft übersteigt), tad viņš vairs neiet Segew. kad nāk pārsvaru (wenn zu grosse Anforderungen gestellt werden, wenn eines Menschen Geduld zu viel in Anspruch genommen wird, wenn zu viel Unglück über einen hereinbricht), nevar ebenda. pārsvaru aus pār svaru?

Avots: EH XIII, 212

pãrsvars, das Ubergewicht, die Superiorität: dziesmā piekrīt pārsvars jūtām RKr. IX, 107. [ve̦zums ir lielā pārsvarā pret zirga spēju Stelp., Fest.]

Avots: ME III, 180

pãrvara, die Übermacht: nebūtu spējis pret pārvaru beigās atturēlies JK. V, 118.

Avots: ME III, 185

pãrvarêt, ‡

2) betören
(apmānīt, pievilt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 215

pãrvarêt, pārvārêt [Manz. Lettus, pãrvãrêt Salis], tr., über-, bewältigen, überwinden, bezwingen: ienaidniekus, šķēršļus. beidzuot miegs pārvarējis LP. IV, 120. [uguns viņu miesas nebij pārvarējis Glück Daniel 3, 27]. Refl. -tiês, sich bezwingen, sich überwinden: es nevarēju pārvarēties, man vajadzēja pruojām pie viņas Rainis. Subst. pãrvarẽjums, die Überwindung; pãrvarêšana, das Überwältigen, Uberwinden; pãrvarê̦tãjs, der Uberwinder.

Avots: ME III, 185, 186

pārvari, überaus Linden (In Livl.) n. A. XV, 499.

Avots: ME III, 186

pãrvarîgs, übermächtig: pārvarīgie dievi U. b. 43, 42; pārvarīgā nakts R. Sk. II, 81. [zvaigznes... spuocīgi lielas, pārvarīgas Veselis Tīr, ļaudis.]

Avots: ME III, 186

pašuzvarêšana, die Selbstüberwindung Vēr. II, 1141.

Avots: ME III, 117

‡ pasvari "?": ze̦lta be̦zve̦ns, sudabra p. Rätsel aus Eglūna.

Avots: EH XIII, 178

I patvara: lūkā patvaru baznīcā Pas. IX, 526 (ähnlich XII, 129).

Avots: EH XIII, 184

I patvara, der Schutz, Halt, die Zuflucht: patvaru nevarēju atrast pret lieluo auku Lautb. zvē̦ri meklēja velti patvaru A. v. J. 1901, S. 816. duod man... patvaru! Diez n. Plūd. Llv. II, 68.

Avots: ME III, 126

II patvara, die Eigenmächtigkeit, Willkür Mag. IV, 2, 153: gan patvaras (Gen. s.), gan viltĩbas Lautb.

Avots: ME III, 126

patvarĩba, die Willkür: brīvība... izvēršas par patvarību Vēr. II, 11. nebij paduoti muižnieku patvarībai Pavasaru Jānis Latvju tauta XI, 1, 37.

Avots: ME III, 126

patvarîgs, willkürlich, eigenmächtig.

Avots: ME III, 126

patvaris, patvars A. v. J. 1885, S. 212, der Eigenmächtige, der Despot: netaisnajam patvarim Aps. VI, 39.

Avots: ME III, 126

[patvarniẽks, der eigenmächtig Handelnde B. Vēstn.]

Avots: ME III, 126

patvars, = patvara I: me̦klē̦tu patvara citur Kaudz. M. 108.

Avots: ME III, 126

patvarstît, dann und wann oder mehrere hintereinander haschen: p. cāļus kaušanāi. patvarstīja vienu un uotru, bet vainīguo nesaguva.

Avots: ME III, 126

pavara, die Küche Manz. Lettus.

Avots: ME III, 133

pavar̂ds: "vieta te̦lpā, kur kurina uguni; ugunskurs kaut kur laukā" AP.: šis pie pavarda sēdējis; tad sākuši nākt vilki nuo meža AP. pavardā ("?") miežus sẽja, līdumiņu duomādami BW. 12724.

Avots: EH XIII, 187

pavar̂ds, Ronneb., Domopol, pavarda U., der Feuerherd, kulda: sakūruši labu uguns pavardu Upīte Medn. laiki 239. skursteņa nebij, kad iekšā pavarduos vai krāsnī kurināja Kaudz. M. 20. Liene atspiedās pie pavarda mūŗa Blaum. st. 55. pe̦lni aukstā pavardā Aps. Ubags 38.

Avots: ME III, 133

‡ pavare Blieden n. FBR. XVI, 99, = pavāre.

Avots: EH XIII, 188

‡ pavarêt Ev., können.

Avots: EH XIII, 188

pavars Behnen, = pavārne.

Avots: ME III, 133

pavarška,

1) die zu beiden Seiten der
pastala laufende Schnur Mar.;

2) der Pl. pavar̂škas, die Löcher zu beiden Seiten der
pastala, durch welche die Schnur gezogen wird Mar. n. RKr. XV, 130: kājas mirkst jam līdz pavaršku vietām Zbiór XVIII, 485. Wohl (mit hochle. šk aus šķ) zu vērt; vgl. pavārkšķi.

Avots: ME III, 133

pìetvar̂stît,

1) eine Menge, ein gewisses Quantum fangen, erhaschen, zusammen bekommen:
p. daudz zivtiņu Arrasch. lini tik re̦ti, ka grūti sauju pietvarstīt Warkl.;

2) zur Genüge fangen, haschen:
zagļus vien nevar pietvarstīt.

Avots: ME III, 306

piẽvarēm C., (ar) piẽvarĩtēm N.-Peb., mit Gewalt: saimnieks meitu ar pievarītēm neatlaida nuo diene̦sta Stelp.

Avots: ME III, 308

pìevarêt, s. pievãrêt.

Avots: ME III, 308

pìevaruôt, = pievarēt, pievārēt: gribiet manus bāleliņus ar vārdiem pievaruot BW. 20855.

Avots: ME III, 308

pievarus, Adv., gewaltsam: viņš šuos vārdus grūstin izgrūda aizgūtnēm, pievarus LA.

Avots: ME III, 308

pìevarzât, pievaržât hinzuflechten, hinzuwickeln Spr.

Avots: ME III, 308

pil˜nvara,* die Vollmacht.

Avots: ME III, 216

pil˜nvarîgs* Wid., bevollmächtigt.

Avots: ME III, 217

pil˜nvaris,* der Bevollmächtigte: saeimā viņa pilnvaris pārmeta muižniekiem Pavas. Jāņa Latv. tauta XI, 1, 16. viņš mans pilnvaris būs Dünsb. Par. 96.

Avots: ME III, 216, 217

pil˜nvarniẽks* der Bevollmächtigte: sabiedrības pilnvarnieks Jaun. Dr. v. J. 1901, 6.

Avots: ME III, 217

pil˜nvaruôt,* bevollmächtigen: pilnvaruot savu advokātu A. v. J. 1899, S. 294.

Avots: ME III, 217

plẽ̦vars Salis, = plẽ̦vurs.

Avots: ME III, 342

pretsvars,* das Gegengewicht (meist fig.): kâ pretsvars pret "lē̦tuo brandvīnu" ceļas sātības biedrības A. v. J.1896, S. 206. lai pašā Vidzemē rastuos pretsvars muižniecībai... Latvju tauta XI, 1, 16.

Avots: ME III, 390

pretvara,* die Gegenmacht: tu lauzi mūs, naidīgā pretvara! Rainis.

Avots: ME III, 390

pùrvarãjs, einer, dessen zu bebauendes Land sich in einer morastigen Gegend befindet (eig.: der Pflüger des Morastes): kam jūs mani iedevāt purvarāja dēliņam? BW. 25630 var.

Avots: ME III, 420

‡ pusvarus Siuxt, halboffen: duris ir p.

Avots: EH II, 334

rudvaris, Kupfer: svece dega rudvarīša lukturī (Var.: rudā vara lukturī) BW. 23622 var.

Avots: ME III, 555

sašvarîtiês, sich bezechen Celm.

Avots: ME III, 760

‡ sasvaruôt, ins Gleichgewicht bringen, stabilisieren: vārīgi sasvaruots institūts A. Upītis Ģertr. 213. Refl. -tiês, = sasvārstîtiês: ratiem stiprāk sasvaruojuoties, uztrūkāmies nuo miega (aus einem Manuskript).

Avots: EH XVI, 452

satvars,

2): dzīves s. A. Brigadere (mündlich);

3): "sich zusammenzuhalten" ME. III, 769 zu verbessern in "sich zu beherrschen"; ‡

4) die Türhänge (?):
cirta durvis ar tādu spē̦ku ... cieti, ka tās vai ... izsprāga nuo satvariem Ciema spīg. 34.

Avots: EH XVI, 458

satvars,

1) die Grundlage
Mar.: pasaule sadrebēja visuos savuos satvaruos Zalktis I, 125;

2) der Inhalt
Wid., Celm.: tē̦vs saber visu kules satvaru trumulā Duomas IV, 461. runas temats un satvars Kaudz. M. 253. dzīves satvars Sudr. E.;

3) "die Fähigkeit, sich zusammenzuhalten"
Nötk.: tam nav ne˙kāda satvara (von einem charakterlosen Menschen) Sessau.

Avots: ME III, 769

satvar̂stît,

1) wiederholt haschend erfassen, ergreifen:
s. zagli;

2) wiederholt greifend zusammenbekommen:
lini tik re̦ti, ka nevar satvarslīt pilnu sauju Warkl.

Avots: ME III, 769

saũlvarde Mag. XVII, 1, 90 (aus der kur. Nerung), die Sonnenblume.

Avots: ME III, 774

savara U., savare(s) U., Bielenstein Holzb. 489, savari U., Bielenstein Holzb. 489, savāri U., Bielenstein 1. c., savāre U., Bielenstein 1. c., savires Erlaa n. U., die Querstangen bei der Egge (was die Eggenhölzer zusammenhält) Bielenstein Holzb. 489 (s. Abbild. ebenda), Ubbenorm (savari), savāri "apgalveņu virsējā daļa" Wohlfahrt n. Etn. II, 157. Nebst. li. suvara "die Klammer, ein Querholz, das zwei Balken zusammenhält", apývaras "ein Band um den Hut", apvarė˜ "Schnur", per̃vara od. pavarà "Netzleine", per̃varas "der Langbaum am Leiterwagen", poln. zawora "Riegel", r. об(в)óра "Riemen an den Bastschuhen" u. a. wohl zu aksl. -vrěti "stecken", le. vẽrt "reihen, fädeln" (s. dies), vgl. Būga KSn. I, 298, Trautmann Wrtb. 352, Persson Beitr. 500.

Avots: ME III, 780, 781

savaražât,

1) od.

3): s. (kaut kâ sapīt vai salāpīt) ve̦cu gruozu vai maisu, kuo nevar kārtīgi salāpīt Südostlivland;

3): s. (= savārstīt) zeķes caurumus Schrunden.

Avots: EH XVI, 463

savaražât,

1) = savadžuot Kokn. n. U.;

2) verwickeln
Ruj. n. U.;

3) trakeln
V., Erlaa.

Avots: ME III, 781

‡ savarčakât Allend. n. U. (unter varčaka), (Garn) verwickeln.

Avots: EH XVI, 463

savarêt: sirdē̦sti mani tâ savarēja (drückten nieder?) BielU.

Avots: EH XVI, 463

savarêt, bewältigen U., mit Gewalt zusammenhalten, zusammenzwängen Bielenstein Holzb. 489.

Avots: ME III, 781

savarga, der Strick zwischen den vorderen Femerenden u. den Enden der Vorderachse A. - Rahden n. Bielenstein Holzb. 549.

Avots: ME III, 781

sāvarga A.-Rahden n. U., = grievalga, das Femerband. Aus einem li. *sąvarga?

Avots: ME III, 809

savari (unter savara): "divas galiem kuopā sasietas bē̦rzu klūgas, kuŗās ieliek zarainuo egļu kuoka galdu iekšā" Seyershof.

Avots: EH XVI, 463

savarkšêt, (das Gesicht) verzerren, verziehen, entstellen: redzēja riebīgi suvarkšē̦tuo seju Seibolt MWM. 1897, S. 757.

Avots: ME III, 781

savar̂kšt, runzein Nötk.: savarkštu pieri, atme̦stu lūpu BW. 20164 (aus Warkhof).

Avots: ME III, 781

savarmaluôt pastalu "eine pastala flüchtig, oberflächlich ausbessem".

Avots: ME III, 781

savar̂smuôt, erhitzen: s. krāsni Saikava.

Avots: ME III, 781

savar̂zât, ‡ Refl. -tiês Bers., Kalz., Lubn., PV., sich verwickeln: diegi savarzājušies. Hierher gehört auch savarzâtiês ME.

Avots: EH XVI, 463

savar̂zât, zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen Salis n. U.; "zusammentragen (fig.)"Dr.; "sarežģīt" Sessw., Lindenhof, Bers., Golg.; "iznē̦sât 1, saauklêt 1": s. bē̦rnu N. - Peb.

Avots: ME III, 781

savaržât,

1): savaržājis (irgendwie angebunden)
ve̦lnam ruokas ... pie lāviņas Pas. XI, 173;

3): auch Bers., Erlaa, Kalz., Lubn.

Avots: EH XVI, 463

savaržât,

1) "hastig, liederlich und nachher schwer lösbar umbinden
Nötk., (mit ar̃) C., N. - Peb.: viņa... savaržāja priekšauta saites ratam ap ragiem Seiboit;

2) "?": savaržāts (Var.: salāpīts) iet mežā putnus dzìt BW. VI, S. 161;

3) verwirren,
sarežģît: s. dzijas Vank., Adsel, Festen, Selsau, Druw., Sinolen, Odsen u. a.;

4) hastig und ungewandt zusammentrakeln
(mit ar̃ ) Schujen, Serben. Refl. -tiês, sich verwickeln ("iekulties tādās darīšanās, ka nevar vaļā tikt") Erlaa.

Avots: ME III, 781

savarzâtiês ar kādu jaunekli Latv., Beziehungen zu einem Jüngling anknüpfen, in ein Liebesverhältnis mit einem Jüngling treten.

Avots: ME III, 781

savaržgât, verwirren, verwühlen Spr.

Avots: ME III, 781

sažvarîtiês, sich besaufen: bijis vakar... kruodziņā un labi sažvarījies pārgājis mājā DL.

Avots: ME III, 800

skavardnīca Wid., skavārdnīce Infl. n. U., eine Bratpfanne. Beruht nebst li. skauradà auf r. сковородá dass.

Avots: ME III, 877

skavards,

1) die Spindel
(??) Wid.;

2) skavārds, ein Bratspiess
Infl. n. U.

Avots: ME III, 878

‡ šķe̦lvarêt A.- Schwanb., = šķèlverêt ² .

Avots: EH II, 630

skvarbulaiņi, Adv., "?"·: citus gadus (puisis) skaņi pirda, šuogad pirda skvarbulaiņi BW. 35194.

Avots: ME III, 911

‡ slēpsvarki "?": sigani, s. mūs[u] māsas vedēji BW. 16252.

Avots: EH II, 525

suôvara: šķuori apklāja krijiem un pārsēja suovarām Jürgens 7.

Avots: EH II, 611

suôvara Kl., PS., Erlaa, Bers., = savara (s. dies), das Querholz auf der Egge Ronneb., Smilten, Spr., Wid., A. XV, 2, 76; "= pārkala" Etn. IV, 162; suovaras "kuoka atstuopes ragavām" Bers., Ronneb.: izgājis suovaru cirst Etn. III, 31.

Avots: ME III, 1139

‡ *suovarât, zu erschliessen aus nùosuovarât.

Avots: EH II, 611

‡ *suovaruôt, zu erschliessen aus ‡ nùosuovaruôt.

Avots: EH II, 611

švaras (?) Smilten n. U., = savāri; wahrscheinlich fehlerhaft für suovaras.

Avots: ME IV, 114

švarba "gadījums bē̦rnu spēlē ar akmentiniem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežuot citi ir jāķeŗ nuo zemes un jāpatur saujā. kâ arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš" Adsel. Auch ein Schimpfname ebenda; švar̃ba "ein unsauberes Frauenzimmer" Bershof.

Avots: ME IV, 114

‡ II švarba Neuhausen,

1) "stiprs gars pirtī";

2) heftige Schelte.

Avots: EH II, 660

švarbans (mit ār?) Stomersee, =svalbans, slābans: švarbana virve.

Avots: ME IV, 114

svarbît, -u, -ĩju, hin und her bewegen, schwenken, wedeln: niķīgs zirgs svarba asti Vīt, svarbîtiês, schweben (?): pār ugunīguo strāvu svarbās (vielleicht richtlger mit ār!) tvaiku mākuonis MWM. X, 94.

Avots: ME III, 1143

švarbît, -ĩju Adsel, Bers., = svarbît: saniķuojies zirgs asti švarbī.

Avots: ME IV, 114

svarenieks Elv. Lib. mem. 18, = svarinieks.

Avots: ME III, 1143

svare̦ns, gewichtig, schwer(fältig) Wid.: atkrita svare̦ni krê̦slā Apskats 1904, S. 211.

Avots: ME III, 1143

svarĩba:* Stabule nuosēdās cienīgā svarībā Aps. J. Raksti I2, 174. pe̦rsuona, kam tiek dāvāta atzinība un s. Tēvijas Sargs 1938, № 13, S. 1.

Avots: EH II, 612

svarĩba,* die wichtigkeit LKVv.

Avots: ME III, 1143

svarîgs: svarīgi (smagi) lini Oknist, Ramkau, Sonnaxt. svarīga gaļa, - nuo tre̦knas cūkas Kand. kad ve̦cs cilvē̦ks ir s., tad viņam grūti ir staigāt Seyershof. viens tâ svarīgi ("smagi") brien pa sniegu ebenda.

Avots: EH II, 612

svarîgs, schwerwiegend, (ge)wichtig, gewichtvoll: lini būtu labi un svarīgi LP. Vl, 126. nabagam visas kules svarīgas nuo ze̦lta 600. svarīga lieta, eine wichtige Sache, Angelegenheit. Subst. svarîgums, das Schwerwiegendsein; die Wichtigkeit: rudens bija viņam devis savu svarīgumu Vēr. 1903, S. 19. viņiem izskaidruo žē̦lastības svarīgumu A. 1899, S. 89. šī brīža svarīgums un svinīgums Janš.

Avots: ME III, 1143

svarinieks, Wäger, Wagemeister St.

Avots: ME III, 1143

‡ svarîns Gr.-Buschh., Oknist, (ge)wichtig: svarīni mieži; svarīna saruna.

Avots: EH II, 612

‡ švarins (> ostle. švoryns) Strods Par. vōrdn. 172, ein Bestandteil des Wagens Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 660

*švarîtiês, zu erschliessen aus sašvarîtiês.

Avots: ME IV, 114

švarkstêt: schwatzen, dummes Zeug reden (mit ar̃) Muremois, Nigr., Walk; ein Schallverbum: harmonikām švarkstuot Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 114. drēbe plīst švar̃kstē̦dama Wrangelshof.

Avots: EH II, 660

švarkstêt, = žvārkstêt: upe te̦k švarkstē̦dama Biel. 2018.

Avots: ME IV, 114

svarnieks BW. 31837, L., = svarinieks.

Avots: ME III, 1143

‡ svaruôt,

1) wägen, die Schwere prüfen:
guotiņu ruokā svaruodama A. Brigadere Dievs, daba, darbs 341;

2) im Gleichgewicht halten
svarât Bērzgale.

Avots: EH II, 612

svaruôtiês N. - Peb., = svārbuôtiês.

Avots: ME III, 1143

svars,

1): saimnieks deva savu svaru (ein bestimmtes Quantum)
linu Seyershof. kad meitas savērpa svarus (ein bestimmtes Quantum für den Wirt), tad dabūja sev vērpt ebenda. divpadsmit svaru linu katram vajadzēja samalt par dienu; katrā svarā 60 mārciņu ebenda. svari Kaltenbr., ein bestimmtes Quantum Flachs, das man ehemals auf den Gütem binnen einer gewissen Zeitfrist aufspinnen musste. taga[d] jau duo[d] uz svariem (= ar svaru) Frauenb. n. Fil. mat. 79. kur tuo svaru e̦sat dabūjuši? wo habt ihr den Strich bekommen (zu Betrunkenen)? BielU.;

2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; ‡

5) ein Klotz als Gegengewicht am Brunnenschwengel.

Avots: EH II, 612

svars (li. svãras "das Pfund; die Wage"),

1) das Gewicht (die Schwere selbst, und das die Schwere prüfende Gewicht):
sudrabs vilka (Var.: svēre) gŗūtu (Var.: smagu) svaru, wog schwer BW. 5598. īsti svara mieži Alm. Meit. nuo sv. 4. ja tuos neiesēsi svaru dienā, tad tev izaugs tik viegli... 5. liduo Nebijušais... bez vaida un bez svara Vēr. 1904, S. 292. pūķis uztupies bumbas svarā LP. VI, 53. puods zemes svarā bijis līdzīgs 25 mārciņām Etn. IV, 150; zemes svars - 25 mārciņas III, 138. izšķīruši... lieluo un mazuo zemes svaru IV, 150. šī lieta nebij ne˙vienam ne˙kādā svarā, hatte keine Bedeutung Mērn˙l. 236. Upmalim bij svars (Bedeutung, Ansehen, Autorität) muižā Aps. II, 20. kas tad nu tādām blēņām piegriezīs lielu svaru? BW. svara kauss U., die Wagschale: nuošķiebušies svaru kausi Krilova pas. 62. svara tilts U., eine Zugbrücke; svari, die Senker am Setznetz Bielenstein Holzb. 670;

2) gewöhnlich plur. svari, die Wage:
uztupies uz svariem LP. VI, 53. svari jutīgi Dravn. svaru nams U., das Wagegebäude in Riga;

3) ein Hebel
Biel. n. U.;

4) svari, eine Blume.
Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1143

svarsts Kav., ein Hebel; das ă hier (wenn zuverlässlg) ist wolt semgallisch (für ā).

Avots: ME III, 1143

‡ svarums Seyershof, = svars 1: zirgam ir liels s.

Avots: EH II, 612

tvaŗât Essern n. BielU., = tvarstît.

Avots: ME IV, 289

‡ tvarîgs (Neologismus?) "?": tvarīgi gle̦znuotuo dāmas portretu IMM. 1936, 751.

Avots: EH II, 710

tvaruogs, der Schild Celm.: Sprw. karuogs nav tvaruogs Br. sak. v. 495. liec nuost šķē̦pu un tvaruogu! Apsk. v. J. 1903, S. 310. ķēniņš paslēpās aiz sava lielā tvaruoga Pas. III, 397 (aus Druw.). Neologismus?

Avots: ME IV, 289

tvar̂stît: auch C., Fehteln, Meselau, Smilt., Waidau; in die Hände nehmen (wiederholt), betasten (mit âr ² ) Dunika. "hin und wieder)" ME. IV, 289 zu verbessem in "(hin und wieder)".

Avots: EH II, 710

tvarsts,

1): mit ar̂ Fehteln.

Avots: EH II, 710

tvarsts,

1) wer hascht, fängt, greift
(mit ar̂) Fest.; "wer alles anzufassen pflegt" (mit ar̂) Kalzenau, (mit àr ² ) Meiran;

2) eine hölzerne Iltisfalle
Kokn.;

3) das Greifen, der Griff:
kad viņu cieti grāba dusmu dūres tvarsts Druva II, 541. tavā le̦dainā tvarstā V. Eglītis Eleģijas 60.

Avots: ME IV, 289

tvarts (li. tvártas "Einzäunung"),

1) der Halt, Schutz, die Zuflucht
(mit ar̂) A.-Laitzen, Gr.-Buschh., Saikava, Selsau, Warkl.: viņam tur vairs nav tvarta Saikava. dārzam nav tvarta (= nuo tā zuog ābuolus) ebenda;

2) die Fischwehr
Lubn.;

3) der Verstand
(mit ar̂ ) Mar.: viņš pa˙visam bez tvarta strādā Mar. n. RKr. XV, 141.

Avots: ME IV, 289

ûdenssvari Konv. 1520, die Wasserwage.

Avots: ME IV, 405

‡ uzsvaruôt, hervorheben, betonen: visu savu fantaziju, es viņam atkārtuoju, piepušķuodams un uzsvaruodams A. Upītis Sm. lapa 285.

Avots: EH II, 735

uzsvars,

1) das Übergewicht
U., LKVv.;

2) Hervorhebung, Betonung, Nachdruck, Akzent:
Urķis runāja ar sevišķu uzsvaru Puriņš Nauda 43. ar uzsvaru (Nachdruck) sacīt Purap. J. str. 76. ar sevišķu uzsvaru aizrāda Jansons Domas 4. ar zīmīgu uzsvaru pieliek A. Up. J. l. 6. runai piešķir pareizu uzsvaru Konv. ² 566. vārdu akcents jeb uzsvars Antrop. II, 204.

Avots: ME IV, 387

uztvar̂stît, haschend, greifend auffinden, ergreifen: uztvarstīt tumsā kādu priekšme̦tu.

Avots: ME IV, 394

uzvara, der Sieg.

Avots: ME IV, 396

uzvaražât, nachtässig (mit Stricken) aufbinden: uzvaražāt ježikas uz ragavām C.

Avots: ME IV, 396

uzvarêt: ka mēs pēc galīgi uzvaram LLD. II, 1531.

Avots: EH II, 738

uzvarêt U., AP., Bers., Dond., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Wandsen, uzvārêt L., U., Arrasch, Bauske, Drosth., Frauenb., Pankelhof, PS., Ruj., Salis, Segewold, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Wolmarshof, siegen, besiegen: uzvarēt ienaidniekus. ruomieši tuos galīgi uzvārēja Antrop. II, 50.

Avots: ME IV, 396

‡ uzvarīgs in Texten des 17. Jahrh. (s. IMM. 1934 I, 430 und FBR. XVIII, 173) und Dünsb. Vecie grieķi I, 161, besiegend, siegreich.

Avots: EH II, 738

uzvaržât Jürg., = uzvaražât: putnu gruozam uzvaržā kādu auklu, lai putni neaizskrietu Jürg.

Avots: ME IV, 396

‡ uzvar̂žît KatrE., = uzvaržât.

Avots: EH II, 738

vaivarãjs,

1) ein Ort, wo in grösserer Menge
vaivari wachsen (mit aĩ Bauske); "pasausa, purvaina, ar mežu apaugusi vieta";

2) Plur. vaivarāji, s. vaivari.

Avots: ME IV, 444

vàivari: vaivaru purviņā BW. 33518, 3 var.; acc. pl. vaivariņus 34761.

Avots: EH II, 750

vàivari AP., (mit ài ² ) Fest., Golg., Selsau, Taurkaln, (mit aî ² ) Loddiger, vaivari Meiran, N.-Peb., Stockm., vaĩvariņi Barbern, Bauske, vaivariņi L., U., Mag. IV, 2, 83; Etn. I, 67; IV, 72; RKr. II, 73; Konv. ^l 532, Meiran, (mit àI ) Nitau, vaivariņas BW. 35059, vàivarāji Ramkau, vàivarāji ² Erlaa, Golg., KatrE., Schwanb., Sessw., Sonnaxt, vaivarāji Mag. IV, 2, 83, Memelshof, Meselau, Nitau, N.-Peb., Salwen, vaiveŗi Stockm., vaiveri Bers., Erlaa, Kalzenau, N.-Peb., Sessw., vaiveres, vàive̦rāji Freudenberg, AP., (mit ài ² ) Fehteln, (mit aî ² ) Autz, vàiverāji ² Kl., vaiverāji Etn. I, 28, Bers., Kalzenau, Lubn., Sessw., vaiveriņi, vàivērņi ² Kaltenbrunn, Wessen, vaivernāji Nötk., Sumpfporst (ledum palustre L.): uodi ap viršiem un vaivariem sīc Apsk. v. J. 1903, S. 244. pa vaivarājiem, ce̦lmiem un kazeņu stīgām A. Brigader Daugava I, 301. aug kuopā ar vaiverēm purvuos uz ciņiem Etn. IV, 146. pret gaŗuo kāsi - vaivarāju tēja Etn. IV, 114. vaiveru siliņā BW. 20996. Wohl nebst li. vaivórai "vaccinium uliginosum" zu čech. vrávorati "torkeln, taumeln", s. Donum natal. Schrijnen 402.

Avots: ME IV, 444, 445

vaivariņi, s. vaivari.

Avots: ME IV, 445

vaivarītes: vaivarīšu (oder zum nom. *vaivarīši?) pur[v]iņā BW. 18801.

Avots: EH II, 750

vaivarītes MWM. X, 3, = vàivari.

Avots: ME IV, 445

vaivaruôts, mit Porsch (vaivari) versehen: vaivaruota (Var.: apiņuota) alutiņa BW. 14676, 4 var.

Avots: ME IV, 445

vara, auch vare U., Mar, n. RKr. XVII, 139, auch im Plur. gebraucht, die Macht, die Gewalt: Sprw. kam (kur U.) spē̦ks, tam (tur U.) vara Br. sak. v. 1152. lai variņa, kam variņa, mūs[u] kungam liela vara BW. 31337. tev, brālīti, liela vara 13759. kas tuo (sc.: muižu) baltu balināja? darbinieku sūra vara 31409. maksā, dievs, zirga varu, bāleniņa arumiņu! 27899. kam, puisīti, varas raugi, kam mauc manu gredzeniņu? 6292. tev, dieviņ, spē̦ks, varīte 6933. bij (sc.: māmiņa) varīti iede̦vusi: es varēju druoši malt pretī trim malējiem 7955. gāju kultu, gāju maltu, es varītes nežē̦luoju 6866 (ähnlich: 16406). svešai mātei maizes žē̦l, man bij sāvas varas žē̦l 4447 var. māršas grib manas varas bāliņuos paliekuot 17392. man[a] varīte tâ nuobira kâ . . . sudrabiņš 22078. varītes vilcējiņš Ar. (wohl aus dem VL.), der die Kraft (einas andern) aussaugt. viņam nav varītes AP., C., Erlaa, er hat keine Kraft. ar varu, ar vari, ar varīti, varām, varēm, ar varām, ar varēm Ogershof, PS., Salis, ar varītēm Orellen, Serbigal, Siuxt, Vīt., par vares Saikava, mit Gewalt, mit Anstrengung: ar varu pretuoties nelīdz LP. IV, 100. ar varu izspiest asaras III, 70. vaiņadziņu ar varīti (Var.: variņu) nuovarēt BW. 13331. ar varīti nevediet! 13504. varām ve̦sta nedzīvuošu 13584 var. varēm, tautas, nevediet! 13503, 1. tas raujas visām varēm pruojām tikt Juris Brasa 107. žņaudz juo ar varām! Pas. V, 150 (aus Marienhausen). ar varēm (Var.: ne ar varu) nedabūja BW. 10087 var. cilvē̦ks, kas nuo uotra visu ar varēm grib izdabūt Etn. II, 1. pats līdzi nācis ar varēm A. XXI, 405. spieda ar varēm . . . nagus saujā A. v. J. 1896, S. 885. ar piespiešanuos un varēm viņš varēja ieduomāties 734. ar lielām varēm, mit grosser Anstrengung U. ar varītēm nuoņēma Serbigal n. FBR. IV, 62. teļš . . . ar varītēm uz māju Urellen n. FBR. XI, 46. ar lielām varītēm piedabūju Vīt. - par varu, par vari Mar. n. RKr. XVII, 111, (neben vara) C., Erlaa, Mahlup, Peb., Segewold, Selsau, Wolmarshof, pa vari Biel. n. U., par varas (mit hochle. a gesprochen!) Oknist, par varēm, par varītēm, mit Gewalt; unbedingt; sehr Biel. n. U.: pircējs ... par varu kaulējies pēc saitiņas LP. III, 26. viņš par varu gribējis, lai ... VII, 176. dievam bij par varu skaisti rāceņi 1176. pušām raušu . . . ķēdes, ieš[u] par vari (Var.: varu) tautiņās BW. 18189, 4 var. viņš ... par varēm gribēja būt bezrūpīgi viegls Domas I, 625. vīrelis grib .,. par varītēm līdzi braukt LP. VI, 1, 344. - iet uz varītēm, wetteifern, wettkämpfen. - varas darbs, die Gewalttat U.: varas darbus nedariet! BW. 13503, 1. varas darbu (pie sievietes) darīt St., notzüchtigen. varas (vares Golg.) vīrs, einer, der Macht, Gewalt hat, "vare̦ns vīrs" Golg. vares kungs,

a) ein Tyrann
L.;

b) "= vare̦ns k." Mar. n. RKr. XVII, 111. varas dē̦ls, ein Mensch, der viel verrichtet, ausrichtet Matkuln. varas valdīšana, die Schreckensherrschaft Brasche. Zu varêt und apr, acc. s. warrin oder warrien "Gewalt, Macht". Li. (instr. s.) varu "mit Gewalt" bei Daukantas Lit. Mitt. III, 286 und 300 ist wahrscheinlich ein Lettizismus. Vielleicht weiterhin - wenn der Begriff "Macht, Gewalt" auf eine Bed. "Herrschaft, Eigentum, Besitz" zurückgeht (zur Bed. vgl. ksl. vlastь "Macht": sloven. vlâst "Grundeigentum, Besitz")- zu mhd. wer "Besitzrecht, Gewalt", afries. ware "Verwahrung, Besitz" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 393 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 284), wozu le. vērties "schauen". Wie verhält sich dazu estn. wara "Vorrat, Vermögen, Kraft" ?

Avots: ME IV, 474, 475

‡ I vaŗa Frauenb., = vara: vaŗas darbi.

Avots: EH II, 759

‡ *II vaŗa, = vaŗš: varas gre̦dze̦ns Kl.-Roop n. FBR. XV, 158.

Avots: EH II, 759

varagât "varažāt, vārstīt" AP.: tītavu skatiņus ar aukliņu varagāt AP.

Avots: ME IV, 475

varaiņi "Metalle" (?) Braunšveigs.

Avots: ME IV, 475

‡ varains, machtvoll (?): ar asiem, varainiem teikumiem ... sadragāja ... ieduomas Veselis Dienas krusts 69.

Avots: EH II, 757

vaŗaîns,

1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;

2) kupferfarben
Frauenb.;

3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.

Avots: ME IV, 483

‡ vaŗalīkse ("auch ūdens līkste genannf) Ubbenorm n. Pas. XIII, 15, = vaŗarīkste (hieraus dissimiliert?).

Avots: EH II, 759

varāna (vgl. varē̦na) "šķieta mala" Wessen. Wohl (mit hochle. ā aus ē̦?) zu varas; vgl. auch varē̦na.

Avots: ME IV, 475

‡ varans Berzgale (gespr.: varons), = vare̦ns; dazu ein Adv. varanai (gesprochen mit va-) Kaltenbr., = vare̦ni.

Avots: EH II, 757

‡ vaŗariksna Alswig, ("ehemals") der Regenbogen.

Avots: EH II, 759

vaŗarīkste, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 483

varas (ksl. vora "saepimentum" ) Bers., die Ränder: tīkla augš- un apakšvaras, der obere und der untere Rand des Netzes Celm. varas ir arī pastalām (AP., Selsau), tabakas makam (Lub.), ragavām (Bers.). tev visas (apģē̦rba) varas vaļā Saikava. Zu savara (s. dies und dazu Walde Vrgl. Wrtb. I, 263)?

Avots: ME IV, 475

varašât, -ãju,

1) quarren
U.: vardes varašā Bergm. n. U.;

2) Frösche zum Krebsköder suchen
Kurl. n. U. In der Bed. 2 für *varžât (zu varde)?

Avots: ME IV, 475

‡ *I varât, zu erschliessen aus ‡ pìevarâtiês.

Avots: EH II, 757

‡ *II varât, zu erschliessen aus ‡ ìevarâtiês.

Avots: EH II, 757

vaŗavĩga, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 483

vaŗavîksna,

1): auch Kaltenbr., Ramkau, vaŗavîksna N.-Laitzen.

Avots: EH II, 759

varavīksna, varavīksne, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 475

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î ² ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î ² ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne ² Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne ² Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne ² Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna ² Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne ² Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne ² Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn ² Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste ² Lautb., varvîkste ² Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. ² 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484

vaŗavîksnaîns, regenbogenartig, regenbogenfarben: varavīksnains gaišums... ieplūda acīs J. Kļaviņš. varēja tanī (= naudas makā) redzēt... vaŗavīksnaiņus papīrus Janš. Tie, kas uz ūdens 7.

Avots: ME IV, 484

varaviksne, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 475

vaŗavīksne (unter vaŗavîksna 1): auch Fest., Gr.-Buschh., Prawingen.

Avots: EH II, 759

vaŗavîksnene* Konv. ² 269, Dr., die Regenbogenhaut.

Avots: ME IV, 484

‡ vaŗavīksnīgs,* regenbogenfarben: (nafta) ūdenī kâ vaŗavīksnīga plēve Jauns. Raksti VI, 14.

Avots: EH II, 759

‡ varavîksnis ² Kl.-Roop n. FBR. XV, 152, der Regenbogen.

Avots: EH II, 757

‡ varvîksnis ² Wainsel n. FBR. XIV, 87, der Regenbogen.

Avots: EH II, 758

vaŗavîkšņuôt, regenbogenartig (regenbogenfarben) schimmern: varavīksņuojuošā gliemežvākā Latv. varavīkšņuojuošās cerībās Plūd. LR. IV, 252.

Avots: ME IV, 484

vaŗavîkste ² (unter vaŗavîksna): vaŗavīkstes juostu juozies Lautb. Zalkša līg. 42.

Avots: EH II, 759

varaža,

1): g. pl. varažu ("?") BW. V, S. 601, № 157051; varažiņas ("?") Tdz. 45974, 2;

2): "te̦nkas" Base; ‡

4) "kas apkārt vazājas un iet pa durīm vairākkārt nuo vietas iekšā un ārā" Saikava.

Avots: EH II, 757

varaža,

1) etwas oberflächlich Genähtes, Gesticheltes, Getrakeltes
Vīt.; "varza, ķimpa" Vīt.; "Verwickeltes, Verwühltes" Bers.;

2) "niekuošana" Celm.: atme̦stu tukšās fražu varažas A. v. J. 1897, S. 888;

3) comm., wer oberflächlich näht, stichelt, flickt
Vīt.; wer eintönige Lieder singt (in der Verbind. čaraža varaža; verächtl. Bezeichnung) Vīt.; verächtl. Bezeichnung für eine Person: tas jau tāds varaža, ka nuo viņa gudrs netiec! Vīt. čaražiņu, varažiņu bāliņš veda kamanās BW. 12424. Wohl zu vērt "(schlecht) nähen".

Avots: ME IV, 475

varažât, ‡

4) "wiederholt durch eine Tür hinausgehen und hereinkommen"
Saikava. Zur Bed. vgl. auch izvaražât ‡ II.

Avots: EH II, 757

varažât Karls., -ãju,

1) schlecht nähen
Kokn., Oppek., Ruj., Salisb., Serben und Smilt. n. U.; schlecht stopfen, flicken Etn. II, 17; "vārstīt" Schrunden: šuvu, šuvu. varažāju (Var.: varažuoju) BW. 7194; FBR. XI, 9 (aus Erlaa). pinu vīzes, varažāju BW. 25221, 6 var.;

2) verwirren, verwickeln
Meiran;

3) laut schwatzen
Kurmene.

Avots: ME IV, 475

varažuôt,

1) = varažât I: varažuo un laukā ārda Pēt. Av.;

2) = varažât 2: es neduošu ne˙vienam savu dziesmu varažuot (Var.: sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 475

‡ vàrbe̦ka ² Linden in Kurl., der Steinpilz.

Avots: EH II, 757

var˙bût, var˙bûtâs ² Frauenb., kann sein, vielleicht: viņš var˙būt jau aizgājis.

Avots: ME IV, 475

var˙bûtâs ² (unter var˙bût): auch Lesten, Pas. VIII, 21 (aus Smilt).

Avots: EH II, 757

varbûtẽjs,* möglich, vermutlich, eventuell: druošības sargs pret varbūtēju lietu Janš. Līgava I, 10. varbūtēja ve̦cā valdnieka atgriešanās Latv.

Avots: ME IV, 475

varbûtĩba* die Möglichkeit: ir trīs varbūtības, kâ tautai glābties A. v. J. 1905, S. 230. trešā varbūtība nav duomājama RKr. VIII, 73. viņas duomās uzausa varbūtība, ka varē̦tu nākt tāds brīdis A. v. J. 1896, S. 179. hipotezes, kuŗām ... liela varbūtība Pūrs I, 30.

Avots: ME IV, 475

‡ varbûtne, = varbûtĩba: v., ka ... kāda nelaime varē̦tu nuotikt Blaum. Raksti II ⁶ (1939), 69.

Avots: EH II, 757

varčaka,

1) comm., einer, der Garn verwickelt
U.;

2) "die Schlange"
Ronneb.

Avots: ME IV, 475

varčakât, verwickeln, verwirren Wid.

Avots: ME IV, 475

var̂dacis (unter var̂dacs): auch Selb., (mit ar̂ ² ) Orellen.

Avots: EH II, 757

var̂dacs, ‡

2) plur. vardacis, Froschaugen (ein Kraut).

Avots: EH II, 757

var̂dacs, -s, Mahlup, Schwanb., var̂dacis Bauenhof, (mit ar̂ ² ) Salis, vardacis L., U., Dickeln, = var̂žacs.

Avots: ME IV, 475

var̂dags (?) Kajenhof "pūlis".

Avots: ME IV, 475

vardar̂bĩba* Konv. ² 575, 1071, die Gewalttätigkeit.

Avots: ME IV, 475

‡ vardarbis M. 275, ein Gewalttätiger.

Avots: EH II, 757

vardar̂bs, = varas dar̂bs, die Gewalttat: darīt vardarbus bez kauna Vilhelms Tells 94.

Avots: ME IV, 476

vardât, -ãju, unnütz viel sprechen U. Wohl mit semgallischer Aussprache (mit ard für ārd) zu vā`rds.

Avots: ME IV, 476

vardâtãjs Ronneb. n. U., = vardnieks.

Avots: ME IV, 476

I var̂de: auch Alswig, Borchow, Druw., Fehteln, N.-Laitzen, Ramkau, Selb., (mit ar̂ ² ) A.-Bergfried, Bomsmünde, Prawingen, Rothof, Siuxt; zaļa v. BW. 853 var. Demin. vardīte BW. 19232.

Avots: EH II, 757

I varde Ābeļi, Adsel, AP., A.-Schwanb., Burtn., C., Erlaa, Fehsen, Gotthardsberg, Jürg., Kalzenau, Kl., Kurmene, Lasd., Laud., Mahlup, Memelshof, Ogershof, Oknist, Rentzen, Salisb., Saucken, Schujen, Setzen, Smilten, Stackeln, Sunzel, Trik., Wallhof, Weissenstein, Wihzemshof, Wolm., Zirsten, (mit ar̂ ² ) Annenburg, Autz, Bald., Behnen, Doblen, Grenči, Grob., Grünh., Gr.Würzau, Hochrosen, Hofzumberge, Irmlau, Karls., Kremon, Lemburg, Lipsthusen, Lubessern, Mesoten, Naud., N.-Bergfried, Nikrazen, Pabbasch, Pernigel, Ruhtern, Sassm., Schlockenbeck, Schwarden, Sepkull, Sessau, Treiden, Ulpisch, Waddaxt, Wilzen, der Frosch (unbek. in Dunika, Ruj., Stenden); der Laubfrosch an der estnischen Grenze U., Anzen, Nauksch., N.-Salis: varde kurc, kvarkst Etn. II, 51. Sprw.: pūlas kâ varde darvas mucā Br. sak. v. 1327. nešķīstus garus vardēm līdzus Glück Offenb. 16, 13. - meža varde, der Laubfrosch (hyla arborea L.) Natur. XXXVII, 1; purvu v., der Feldfrosch, Landfrosch, Quäkfrosch (rana arvalis Nils.) Rkr. VIII, 101; zaļā v., grüner Wasserfrosch (rana esculenta L.) RKr. VIII, 101. - varžu acis, s. var̂žacs; varžu kājas, Hungerzitzen im Maule des Rindviehs Lems. n. U. - varde, verächtl. Bezeichnung für eine Person: bē̦rni, vardes, izne̦rruoja manu dziesmu vācelīti BW.10I6,3. Zu arm. gort "Frosch", s. Hübschmann Arm. Gramm. 437 und W. Schulze KZ. XLV, 287Z; das gleichbed. li. varlė˜ (vgl. auch le. vargle) hat wohl ein sekundäres l für älteres d, s. Sommer Batt. 178 und Petersson Heferokl. 109.

Avots: ME IV, 476

II varde,

1) die Tour der Nachtwächter auf den Höfen
U.;

2) die Schnarre der Nachtwächter
U. Wahrscheinlich aus mnd. warde "das Warten (Lauer)".

Avots: ME IV, 476

*vardedze (oder *vardedzis?), erschlossen aus dem acc. s. vardedzi (wo?) "Regenbogen".

Avots: ME IV, 476

var̂de̦lē̦ns: auch Gr.-Buschh., Kalupe, Lubn., Oknist, Selb.

Avots: EH II, 757

var̂de̦lē̦ns, Deminutivform zu var̂de I, ein kleiner Frosch: vardes kurca purviņā, varde̦lē̦ni maliņā BW. 276.

Avots: ME IV, 476

var̂dene Golg., ein grosser, hässlicher Frosch.

Avots: ME IV, 476

vardenes, der Froschlöffel, alisma plantago L. Mežos un ārēs 11, 36.

Avots: ME IV, 476

vardeve Zb. XV, 222, Borchow, = var̂de I: čūskas, vardeves, rupuči Zb. XVIII, 363. jī . . . pataisīškuoties par vardevi i[r] par čūsku Pas. IV, 313 (aus Welonen).

Avots: ME IV, 476

var̂dine Warkl. "= var̂de I".

Avots: ME IV, 476

vardis U., = var̂de I.

Avots: ME IV, 476

var̂dive: auch Pilda, Skaista, Tdz. 56827 (aus Lettg.), Demin. vardivīte Tdz. 55328, 1 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 757

var̂dive Baltinow, Borchow, Preili, Warkh., Warkl., = var̂de I Pas. IV, 316 (aus Silajāņi), VII, 253 (aus Lettg.), Kurmin: Sprw. vardive pīkst, kad virsā min Birk. Sakāmv. 129. e̦ze̦ra malā bija pulka vardivu Pas. I, 185. Wohl mit iv aus uv nach Le. Gr. 34.

Avots: ME IV, 476

vardnieks U., ein Nachtwächter. Zu varde II.

Avots: ME IV, 476

varduots (?) Allend. n. U., = var̂žacs, Krankheit zwischen den Zehen. Fehlerhaft für *vardācs (vgl. vur̂dacs)?

Avots: ME IV, 477

‡ var̂dukle ² Rodenpois "ein Froschteich".

Avots: EH II, 757

varduklis,

1) Plur. vardukļi Ramkau, Odensee, vardūkļi Bers., Kalzenau, var̂dukšņi Alswig, A.-Schwanb., vardūkšņi Bers., Kalzenau, Froschlaich;
vardūkļi Bers., Kalzenau, vardūkšņi ebenda, etwas Schmutziges, Schleimiges;

2) vardūklis Lub., vardūksnis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Kalzenau, eine Stelle, wo viele Frösche sind;
vardūksnis Rite "ein Teich (in einer Wiese), wo Frösche quaken";

3) vardukle Konv. ² 1164, var̂duklis Ramkau, var̂dûklis AP., var̂dūkļi Erlaa, vardukļi RKr. II, 76; Konv. ² 1164, var̂duksnis AP., vardukšņi Mar., var̂dūkšņi Kosenhof (auch: vardūkši), Fehgen, Serben, kriechender Hahnenfuss (ranunculus repens L.); var̂dukļi Kokn., var̂dukšņi Mar. n. RKr. XVII, 111, 136 "zâle, kas aug slapjās vietās"; vardukļi Konv. ² 2320, eine Torfpflanze; var̂dûkļi Trik., var̂dûkšņi Trik. "eine Art Pflanzen mit kleinen silbergrauen Blättchen, die an feuchten Stellen wachsen und Erdbeerstauden ähnlich sind"; var̂dukšņi Blumenhof "zâle gaŗām lapām, kas aug laukuos"; var̂duksnis Golg., Mahlup, var̂dûksnis AP., var̂dûkšņa AP., var̂dūkšņi Ogershof, eine Pflanzenart;

4) var̂dûksnis Erlaa "vieta, kas sniega izgulē̦ta, kur neaug ābuoliņš un labība" Erlaa.

Avots: ME IV, 476

vardūklis, s. varduklis.

Avots: ME IV, 477

vardūkšņa (unter varduklis 3): neizdeldējama kâ v. I. Leimane.

Avots: EH II, 757

var̂dūkšņi (unter varduklis 3): ein gewisses Unkraut (mit ar̃ ² ) Lemb., Morizberg.

Avots: EH II, 757

varduksnis,

3): eine gewisse Pflanze
("= vidrīši") A.-Schwanb., (mit gelben Blüten, schmackhaft für Kühe; mit ar̂) Liepna; ‡

5) vardukšņi, ein feuchter, einschiessender Ort
Selb.

Avots: EH II, 757

varduksnis, s. varduklis.

Avots: ME IV, 477

vardūksnis, vardūkšņa, s. varduklis.

Avots: ME IV, 477

‡ var̂dulāji C., (mit ar̂ ² ) Kegeln, kriechender Hahnenfuss.

Avots: EH II, 757

var̂dulē̦ns: auch AP.

Avots: EH II, 757

var̂dulẽ̦ns C., Deminutivform zu var̂de I, ein junger, kleiner Frosch L., U.: pa peļķēm staigādami, vardulē̦nus lasīdami BW. 12797.

Avots: ME IV, 477

var̂dulis,

1): ein junger, kleiner Frosch
Daudsewas.

Avots: EH II, 757

var̂dulis,

1) var̂dulis AP., Plur. var̂duļi Bers., Golg., Kalzenau, Kokn., Kreuzb., Lubn., Vīt., Kaulquappe(n);
var̂duļi, Froschlaich Erlaa, Odensee; junge Frösche Nötk. (scherzw.), Erlaa, Seltingshof;

2) var̂duļi C., (mit ar̂ ² ) N.-Salis, varduļi L., St., U., Schöllkraut (chelidonium majus
L.).

Avots: ME IV, 477

varduve: mit ar̂ Lubn.

Avots: EH II, 757

*varduve Borchow u. a. (vgl. var̂dive), = var̂de I.

Avots: ME IV, 477

var̂dze ² (?) Ahs., = vādze, ein ungepflügt gebliebener Streffen im Felde: tâ jāar ka nepaliek vardzes Ahs. n. Rkr. XVII, 62. Fehlerhaft für *vārdze (mit sekundärem r)?

Avots: ME IV, 477

vardzêtiês (?) Kreuzb. "mīlināties".

Avots: ME IV, 477

vare: auch AP. (Kraft), Fest., (Kraft) Frauenb.; bij man v. (Kraft) BW. 13186, 1. ar vari Linden in Kurl., ar varēm Orellen, ar varītēm Serbigal, pār varēm Sārts Str. 72, mit Gewalt (Anstrengung).

Avots: EH II, 757

vare, s. vara.

Avots: ME IV, 477

va˙re Nigr., Sessw., gekürzt aus vai redzi "siehst du?"

Avots: ME IV, 477

vare̦n, varen Golg., va˙ren Golg., varē̦n, varan Prl., Adv., sehr, überhaupt U.: varen skaista pils Dīcm. pas. v. I, 34. es bij[u] meita varen daiļa BW. 9808, 1 var. (ähnlich: 11048). varen augstu smilšu kalnu 30894, 8. kumeļš varan skaists Prl. n. FBR. VI, 114. kēniņš bijis varē̦n priecīgs Pas. IV, 411 (aus Smilt.). māte glabājusi... meitu varē̦n labi V, 307 (aus Smilt.). Jēzus aizliedze tiem ļuoti varen Glück Matth. 9, 30.

Avots: ME IV, 477

varē̦n, s. vare̦n.

Avots: ME IV, 477

varē̦na Oknist, = siêksta 5, die Querleiste an der Harke. Zu varāna.

Avots: ME IV, 477

varē̦ni, die senkrechten Balken bei einer Sahrde (darauf z. B. Erbsen getrocknet werden), durch welche die Stangen gesteckt werden Nerft n. U. Zu varāna.

Avots: ME IV, 477

varenība: tavu lielu varenību! Tdz. 56121.

Avots: EH II, 757

varenĩba,* die Mächtigkeit, Gewaltigkeit: kalnu varenību A. XVII, 299. dabas varenību A. v. J. 1896, S. 319. skudru darba varenība A. XI, 142. viņu varenība zemes virsū Akmeņogles 9.

Avots: ME IV, 477

varenîgs: auch Sonnaxt; mušas tagad varenīgi ("traki") kuož Orellen.

Avots: EH II, 757

varenîgs, mächtig, gewaltig: varenīga liesma Aps. VI, 37.

Avots: ME IV, 477

vare̦ns,

1): auch Grob.; pagasta valdes vai tiesas vare̦nie (Machthaber)
Janš. Dzimtene III, 263; ‡

2) möglich:
ir visas lietas vare̦nas Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 217).

Avots: EH II, 757

vare̦ns U., Arrasch, Bauske, C., Jürg., Kaltenbrunn, Pankelhof, Segewold, Selg., Siuxt, varê̦ns Wolm., varẽ̦ns Wolmarshof, varans AP., varens Golg., Mahlup, variens Kl., mächtig, gewaltig, sehr stark U.: vare̦ns puika LP. IV, 54. vare̦na mīlestība Austr. kal. 1893, S. 48. varē̦ns bruokasts Pas. V, 30 (aus Smilt.). vare̦ni liels akmens LP. VII, 356. ķēniņam viņa vare̦ni patikuse IV, 32; vare̦ns St., mächtig; heftig; vare̦ns būt St., schatten und walten. - Subst. vare̦nums, die Mächtigkeit, Gewaltigkeit: negaiss ir klāt visā savā vare̦numā Saul. Vēr. I, 1167.

Avots: ME IV, 477

varē̦ns, s. vare̦ns.

Avots: ME IV, 477

varêt,

1): varams, möglich
Bērzgale, C., Dond., Erwalen, Lubn., Saikava, Sessw., Smilt., Windau; jāglābjas katram, kur varams Pas. XI, 355 (aus Lettg.). viss varams XIV, 250 (aus Domopol). parādi, kuo varama ... darīt XI, 296 (aus Welonen). jam nav varama atiet Līvāni. ar muguru nevarēju BW., ich litt an Rückenschmerzen. Refl. -tiês,

1): varies par vari! Rainis Dz. un d. III ² , 479; ‡

2) sich anstrengen:
kuo, puisīti, varējies nuomaukt manu gradzeniņu? Celi III, 123 (aus Turlau); ‡

3) einander bekämpfen
Mag. V 1-2, 166.

Avots: EH II, 757

varêt, -u (bei Glück auch -ẽju, falsch?), -ẽju,

1) können, vermögen:
Sprw. kuo viens nevar, tuo var uotrs Br. sak. v. 659, vēju ar dūri sagrābt nevar 1368. zâle tik gaŗa, ka izmēruot nevar RKr. VII, 122. kâ nevar, tâ nevar dabūt ārā Dīcm. pas, v. I, 38. tuo es ... nevaru ... paciest 39. mēs nevaram . . . izturēt 41. kâ varē̦dams, nach Kräften U. laipuo . . . kâ varē̦dams uz priekšu JK. III, 75. pūlējās cik varē̦dams 73. kur un kâ varams (wo und wie es möglich ist) Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 186. kas cilvē̦kam nevarējams, tas dievam varējams (was bei den Menschen unmöglich ist, ist bei Gott möglich) Glück Lukas 18, 27. kas tai bauslībai nevarējams bija Römer 8, 3. viņš sacīja man, tu gan varus dzīvuot II Kön. 8, 14. miegam nākuot i[r] nevaru nesnauduse vakarā (... kann ich nicht ohne zu schlummern auskommen) BW. 13735; 14275. iet bij man gājējai, es nevaru negājuse 17774. neē̦duse nevarēji 18948. valuodām vairs nevaru Biel. 1202; unpersönlich: vai varēs mūsiem ... tie ielīst Pas. IV, 21 (aus Lettg.), wird es uns möglich sein, da hineinzukriechen;

2) = vārêt U. (mit "?"): viņa līdzēja tumsu varēt Rainis Uguns un nakts 78. Refl. -tiês, = varêt I: tad tu pats varies (kannst dir) sienu un auzas meklēties, so magst du selber Heu und Hafer verschaffen Manz. 10 Gespr. tu varēsies uzturēties (du wirst dich erhalten können) U. Vgl. vara; ein dem le. varêt entsprechendes apr. Verbum wird dnrch apr. acc. s. epwarīsnan "Sieg" vorausgesetzt.

Avots: ME IV, 477, 478

I varga, eine grosse Eisenstange N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618. Vgl. ve̦rga.

Avots: ME IV, 478

II vàrga ² (?) Alswig, ein kleines Mädchen, das viel weint; var̂ga Selsau "eine, die Grimassen schneidet".

Avots: ME IV, 478

III var̃ga AP., Segew., eine (lebendige) Menge: liela varga suņu gāja; auch; eine vetwickelte Sache Ar. Zu alb. vargarī "Reihe, Trupp" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 266)?

Avots: ME IV, 478

‡ vargales A.-Schwanb., die Orgel einer katholischen Kirche. Aus varganes und ẽrģeles kontaminiert.

Avots: EH II, 757

vargana(s), s. vargans I.

Avots: ME IV, 478

vargana(s), s. vargans I.

Avots: ME IV, 478

varganât, -ãju U., auf der Maultrommel spielen.

Avots: ME IV, 478

vargaņât, Orgel spielen Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 478

varganes: auch Pilda.

Avots: EH II, 757

varganes, s. vargans I.

Avots: ME IV, 478

I vargans,

1) vargans Golg., Plur, varganes Zvirgzdine, vàrgani ² Warkl., Vidsmuiža, var̂gani Zvirgzdine, die Orgel
(in Golg. nur von der Orgel in der katholischen Kirche gesagt): jie sakāpe uz vargānu (acc. s., oder gen. pl.?) Pas. III, 450; vargans Meiran, Plur. var̂gàni ² Oknist, die Harmonika (in Oknist scherzweise gesagt); vargana U., vargans U., die Maultrommel; vargana U., vargans L., U., das Brummeisen; varganas Bers., ein schlechtes Musikinstrument;

2) "čīkstuoša mūzika" Bers. Nebst li. vargõnai "Orgel" zunächst aus dem Slavischen (vgl. wruss. варгáн(ы) "Orgel" und r. варгáн "Maultrommel").

Avots: ME IV, 478

II vargans: par varganiem saimniece sauc sivē̦nus vai cāļus, kas tai skrien pakaļ, kviekdami pēc ēdiena A.-Schwanb.; "Hungerleider; Habenichts" Segew. (oder zu vargans III ?).

Avots: EH II, 757

II vargans, einer, der viel spricht (mit àr ² ) Golg., (var̃gãns) Jürg., Wolmarshof; ein Fasler Lemsal, Mar.; "ņaudē̦tājs" (var̃gãns) Jürg.; ein Unartiger, Unruhiger, ein Randalist Lemsal, Mar., (var̃gãns) Nötk., Trik., (var̂gā`ns ² ) Oknist; ein Unverträglicher (vargans) Lubn.; ein Schimpfname (mit àr ² ) Korwenhof; Plur. var̃gani Segew., vàrgani ² A.-Laitzen, Alswig, Mahlup, Mar., var̃gãni C., Jürg., var̃gāni AP., Widdrisch, vàrgāni ² Erlaa, vargāni Blumenhof, Rentzen, Rosenbeck, Salisb., Wenden, Wolm., lärmende Menschen (besonders von tollenden Kindern gesagt); vàrgani ² Kalnemois, Lubn., Schwanb., Stomersee, vargāni Kalz., Peb., Ramkau "lärmende, ausgelassene Kinder": tāds kâ vargāns! (auf ein lärmendes Kind bezogen) Oknist. turi muti ciet, tu vargans! Mar. vārās (= spricht viel) kâ vargans ebenda. tas puika iet kâ vargans ebenda. bē̦rni iet pa istabu kâ vargani (lärmen sehr) Alswig, Mar. tâ kâ vargāni pa kājām maisās AP., Erlaa, Widdrisch. cūkas pret vakaru iet kâ vargani Alswig. Beruht wohl auf vargans I.

Avots: ME IV, 478

III vargans (li. var̃ganas "ärmlich" Būga KSn. I, 247) "nuovārdzis luops, putns" Kurmene; "vājš (schwach)" Lancmanis, (mit ar̂ ² ) Widdrisch.

Avots: ME IV, 478

vargāns, s. vargans I und II.

Avots: ME IV, 478

I var̃gas Jürg., eine (schlechte Jürg.) Harmonika Plm. n. RKr. XVII, 85; eine Art Saiteninstrument Vēr. v. J. 1904, S. 649. Beruht wohl auf vargans I.

Avots: ME IV, 478

II vargas, die Lippen, der Mund: labāk jau pats turējis savas vargas! Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 176. Aus poln. warga "Lippe".

Avots: ME IV, 478

I var̃gât AP., Segew. "jaukt": dziju.

Avots: ME IV, 478

II var̃gât Segew., (mit àr ² ) Golg., viel sprechen, schwatzen Ronneb.

Avots: ME IV, 478

‡ varģines J. Niedre Ķeceris Latgalē 47, = varganes.

Avots: EH II, 758

vargle: auch Kalupe (mit ar̂), Višķi.

Avots: EH II, 757

vargle (li. varglė Bezzenberger Lit. Forsch. 195) Kurmin, (mit ar̂) Kaltenbrunn, Lixna, Sussei, varglis Elger Dict. 617, Schlossberg, Demin. varglīte Pas. V, 372 (aus Nīcgale), = var̂de I, der Frosch; var̂gle Oknist, (neben var̂de) als Schimpfname gebraucht. Aus *varle (nach Le. Gr. § 116c), oder aus *vardle?

Avots: ME IV, 478

‡ varglẽ̦ns Kaltenbr., = var̂dulē̦ns.

Avots: EH II, 758

‡ varguôt Lis. n. FBR. I, 35, auf var̃gas I spielen.

Avots: EH II, 758

‡ *vargs (> varags Blieden), = ve̦r̂gs I, vā`rgs ² 3: vargu laiki, die Zeit der Leibeigenschaft.

Avots: EH II, 758

‡ varība Evang. 1753, S. 67, die Macht, Gewalt: augšāk dieva v. par visiem ļauteņiem BW. 1, S. 921, № 2598, 1.

Avots: EH II, 758

‡ variem, in der Verbindung ar v. Tdz. 47313 (aus Rönnen), mit Gewalt.

Avots: EH II, 758

variens, s. vare̦ns.

Avots: ME IV, 479

varig,

1) kannst du:
varig tu tās skaitīt? Glück I Mos. 15, 5 (ähnlich Hiob 36, 29); kann er (sie, es): varig ... ticība viņu izglābt? Glück Jakob 2, 14 (ähnlich 3, 12);

2) varîg ² Nigr., ob (Fragepartikel): verietēs visi pieci, varig (Var.: vēlag, vai ar. vai jel, vēl it) skaišķi piederēja! BW. 16921, 2 var. (aus Lösern). klaušina nu . . . , varīg nav kas kuo redzējis Janš. Mežv. ļ. I, 383 (ähnlich 360). In der Bed. 2 wohl aus arīg . vai.

Avots: ME IV, 478

varīg, s. varig.

Avots: ME IV, 478

varîgi: siens kalta v. (stipri) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 758

varîgi, Adv., sehr U., N.-Rosen n. FBR. VIII, 27: varīgi labs piens FBR. VIII, 48. nav varīgi liels, er ist nicht sehr gross U.

Avots: ME IV, 478, 479

varîgs,

1): "spējīgs" Frauenb.; v. uz kuo "ļuoti spējīgs uz kuo" Wallhof n. FBR. XVIII, 17: zirgs v. uz ēšanu ebenda 18. v. ("vare̦ns") dziedātājs Linden in Kurl. v. ("vare̦ns") ābuoliņš Grob. v. zibsnis ... vēl varīgāks spēriens Aps. J. Raksti I ² , 112. tas pūķis ir v. Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 182. kule paliek varīga BielU. "der Bettelsack wird voller Schätze".

Avots: EH II, 758

varîgs,

1) vermögend, bei Kräften
U., Zaravič, C., Erlaa, Saul.: varīgs vīrs. kamē̦r bija varīgs, so lange er bei Kräften war U.;

2) mächtig, gewaltig
Zvirgzdine: dievs ir varīgs;

3) möglich
Für. I.

Avots: ME IV, 479

vāriķis,

2): auch Aahof, N.-Schwanb.

Avots: EH II, 763

varinams (?) Für. I, möglich: dievam visas lietas varinamas Für. I.

Avots: ME IV, 478

varinât "knibināt" Oppekaln.

Avots: ME IV, 478

‡ varinieks - Aus einer Zeitung v. Jahre 1942, wer über andere Gewalt hat.

Avots: EH II, 758

varinis (li. varìnis "kupfern"), gew. der Plur. variņi, Kupfergeld, kupfernes Kleingeld Dunika: pilna sauja variņu Dunika.

Avots: ME IV, 478