varen

vare̦n, varen Golg., va˙ren Golg., varē̦n, varan Prl., Adv., sehr, überhaupt U.: varen skaista pils Dīcm. pas. v. I, 34. es bij[u] meita varen daiļa BW. 9808, 1 var. (ähnlich: 11048). varen augstu smilšu kalnu 30894, 8. kumeļš varan skaists Prl. n. FBR. VI, 114. kēniņš bijis varē̦n priecīgs Pas. IV, 411 (aus Smilt.). māte glabājusi... meitu varē̦n labi V, 307 (aus Smilt.). Jēzus aizliedze tiem ļuoti varen Glück Matth. 9, 30.

Avots: ME IV, 477