Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vatu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vatu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
apdziras
apdziŗas [li. apgirios "чемерица"], apdziras, apdzires, apdzirenes N.-Schwanb., apdziŗu- oder apdziru- zāles (in Gr.-Autz dafür nach U. adziras), Bärlapp, Waldfarrenkraut L., Tannen- Bärlapp (Lycopodium selago) RKr. II, 73; XII, 10; Etn. I, 109; nach Birsmann Lycopodium annotinum; apdziŗu laksti (herba Lycopodii annotini); nach Konv. 1 apdz., Kohlen-Bärlapp (Lycopodium clavatum), ain wichtiges Heilmittel in der lettischen Volksmedizin. apdziŗas auguot priežu mežuos un e̦suot līdzīgas staipekļiem LP. VI, 149.
Avots: ME I, 84
Avots: ME I, 84
cisas
cisas,
1) langes, besonders in alten Flussbetten wachsendes Gras
(cisu jumti L. W. 1921, No 50), das getrocknet in Betten oder auf die Diele zum Schlafen gebreitet wird:
2) das Lager überhaupt:
gulēt uz nāves (miruoņu) cisām, auf dem Sterbebette liegen. pataisīja siena cisas, guovis guļ uz cisām. tu dūņu cisās luteklīgi dusi R. Sk. II, 14. siena cisas BW. 30178; cisu maiss, der Strohsack;
3) eža cisas lycopodium clavatum RKr. III, 71. [Etwa zu li. kìsti prs. (kisù) "насаживать овин" (urspr. nach Būga Изв. XVII, 1, 19 etwa: класть, складывать), wozu nach Jaunis (bei Būga 1. c.) ai. cinōti "schichtet"
u. a. bei Berneker Wrtb. I, 157.]
Kļūdu labojums:
teikums "pataisīju siena cisas" jāpārceļ uz 2. nozīmes nodalījumu(der Satz"pataisīju siena cisas"gehört zur Bed. 2).
Avots: ME I, 388
1) langes, besonders in alten Flussbetten wachsendes Gras
(cisu jumti L. W. 1921, No 50), das getrocknet in Betten oder auf die Diele zum Schlafen gebreitet wird:
2) das Lager überhaupt:
gulēt uz nāves (miruoņu) cisām, auf dem Sterbebette liegen. pataisīja siena cisas, guovis guļ uz cisām. tu dūņu cisās luteklīgi dusi R. Sk. II, 14. siena cisas BW. 30178; cisu maiss, der Strohsack;
3) eža cisas lycopodium clavatum RKr. III, 71. [Etwa zu li. kìsti prs. (kisù) "насаживать овин" (urspr. nach Būga Изв. XVII, 1, 19 etwa: класть, складывать), wozu nach Jaunis (bei Būga 1. c.) ai. cinōti "schichtet"
u. a. bei Berneker Wrtb. I, 157.]
Kļūdu labojums:
teikums "pataisīju siena cisas" jāpārceļ uz 2. nozīmes nodalījumu(der Satz"pataisīju siena cisas"gehört zur Bed. 2).
Avots: ME I, 388
divatā
divatā, divatē Alm., divati, divatis (Instr. Pl.), divâts Kand., divatiem, divatuos, divačām, zu zweien: ļauj man beidzamuo reizi ar sievu divati (divatā) parunāt LP. IV, 100. kad tē̦vs pārnāk, tad e̦sam divati V, 258. mums divatiem vajaga uzvārēt šuo pili VI, 395. jāejuot ar˙vienu divatiem VI, 45. vakara laikā gājuši pa divatiem VII, 89.
Avots: ME I, 471
Avots: ME I, 471
staipeklis
staipeklis,
1) staîpekļi 2 Salis, das Recken und Dehnen der Glieder
U.;
2) staipeklis U., stàipêklis PS., staipekle U., Plur. stalpekļi Mag. III, 1, 132; RKr. II, 73; A. XI, 13, (mit aî 2 ) Kandau, Bärlapp (lycopodium
L.) RKr. II, 73; A. X1, 13, Ronneb., Smilt.; (staipekles L., staipakle Fischer 244) Gänserich Mag. III, 1, 132, U.; richtiger Bärenklau, lycopodium inundatum od. clavatum U.; ein kriechendes Gewächs überhaupt U.; zaķa (Wid.) od. zaķu (Birsman) staipeklis, lycopodium clavatum Birsman; lycopodium annotinum Wid.: staipekļu vītes puškuoja vārtus Libek Pūķis 25. - putekļi nuo staipekļiem, semen lycopodii U.;
3) staîpekļi 2 Schibbenhof, das Spinngewebe auf den Feldern
U. Zu stàipît.
Avots: ME III, 1039, 1040
1) staîpekļi 2 Salis, das Recken und Dehnen der Glieder
U.;
2) staipeklis U., stàipêklis PS., staipekle U., Plur. stalpekļi Mag. III, 1, 132; RKr. II, 73; A. XI, 13, (mit aî 2 ) Kandau, Bärlapp (lycopodium
L.) RKr. II, 73; A. X1, 13, Ronneb., Smilt.; (staipekles L., staipakle Fischer 244) Gänserich Mag. III, 1, 132, U.; richtiger Bärenklau, lycopodium inundatum od. clavatum U.; ein kriechendes Gewächs überhaupt U.; zaķa (Wid.) od. zaķu (Birsman) staipeklis, lycopodium clavatum Birsman; lycopodium annotinum Wid.: staipekļu vītes puškuoja vārtus Libek Pūķis 25. - putekļi nuo staipekļiem, semen lycopodii U.;
3) staîpekļi 2 Schibbenhof, das Spinngewebe auf den Feldern
U. Zu stàipît.
Avots: ME III, 1039, 1040
sūna
sûna, sûnas (> infl. syłnys Zbiór XVIII, 243), sûne KI., Lubn., Saikava, sûnes Bers., Spr., ein Gen. pl. sûņu (neben sonstigen Formen eines ā- Stamms) auch in Prl. n. FBR. VI, 95, sūnis St., das Moos: čūska pa sūnu lied un dzeļ A. 1896, S. 202. sūnu luoža Br. 410, die Schlange. aknu sūnas oder krūšu sūnas, lichen pulmonarius; baltā(s) oder purva s., sphagnum, Torfmoos; briežu s., Renntiermoos RKr. II, 69; čūsku s., lycopodium cIavatum Konv. 2 2475; jūŗas s., Seetang; lāču s., poIytrichum Konv. 2 2147: mīksta lāču sūna LP. II, 68. (purvā) lāča sūna bijusi līdz ceļu galiem Kaudz. Izjurieši 8.; ruožu s., hypnum triquetrum L. in der Umgegend Rigas n. RKr. III, 70. Bezzenbergers Herleitung BB. XVII, 217 aus *sumnā(s) (: li. sãmanos) dürfte lautlich unmtiglich sein. Vielleicht als "Schwellendes" (vgl. dazu namentlich sūnākslis "Blitschen") zu ai. š̍ūná-ḥ "geschwollen", š̍váyatē "schwillt an", av. spā(y)- "aufschwellen", gr. χυέω "bin schwanger", χῦμα "Woge", cymr. cwn "Hohe" (und ksl. synъ oder sunъ "turris"?) u. a. (z. B. bei Walde Wrtb. 2 146; nach Iľjinskij Prace filolog. XIII, 504 hierher auch slav. sunica "Himbeere").
Avots: ME III, 1132, 1133
Avots: ME III, 1132, 1133
vatare
zavata
zavata, ein Zaubermittel; ein behexter Gegenstand, der hingeworfen wird, um ein Übel auf den Finder zu übertragen Nigr.: nuolikt kādas zavatas... Stīpnieka dē̦liem, lai tuos vadātu pa savām pē̦dām un piezavē̦tu pie sevis Janš. Dzimtene V, 224. ziedu, zavatu un zemliku likšana Laimei un Pē̦rkuonam Bandavā II, 26. Zu zavêt.
Avots: ME IV, 693
Avots: ME IV, 693