vaukšķināt

vaukšķinât,

1) s. vaukšêt 1;

2) fakt., knacken machen:
mežā vaukšķ; kas mežā vaukšķināja? vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li? BW. 30676, 1 (ähnlich: 29405).

Avots: ME IV, 487