vakars (li.
vãkaras, slav.
večerъ "Abend"),1) der Abend: Sprw,
vakars gudrāks nekâ rīts Br. sak. v. 1320.
rītā nevar zināt, kāds vakars būs 1015.
kas tad algādzim par bē̦du, kad tik diena vakarā (wenn nur der Tag zu Ende ist) A. XI, 106.
vakars me̦tas (U., A. v. J. 1896, S. 356),
pienāk (U., LP. IV, 6),
es wird Abend. ik vakarus (jeden Abend) viņš kāpa kalnā LP. VII, 351.
svētīja ik˙katru ce̦turtdienas vakaru Etn. I, 74.
šuovakar viņš brēca vēl diktāki nekâ citiem vakariem Dīcm. pas. v. I, 45.
pa bezsaules vakaru iedama LP. VI, 226.
meitenītes ilgi sēd vakarā BW. 6951.
nāciet . . . ik vakaru vakaruos (jeden Abend)! 6952.
nāciet .., vakariņu vakaruot! 6953.
dzēru kruodziņā līdz vakaru vakariem 33618, 2.
aiziet saule vakarā 18135.
kamē̦r saule vakarā 9335, 8.
teju man saule lēca, te panāca vakariņš Biel. 2105.
ap vakara laiku LP. III, 93,
um die Abendzeit, gegen Abend. pie vakara tikt II, 48.
vakaru ņemt, am Abend zu arbeiten aufhören: pat˙laban gribējuši vakaru ņemt VI, 19.
nezināt ne rīta, ne vakara II, 49.
gar nichts wissen, sich nicht zurechtfinden können. sulainis ... izskatās, izduomājas - sveša puse - nezin ne rī˜ta, vakara V, 330. - (fig.)
dzīves vakars Kundz. Vecais Stenders 76,
mūža vakars MWM. VIII, 385,
der Lebensabend. - labs vakars. guten Abend! labus vakarus atdevis (hat guten Abend gesagt) Janš.
aiznes ... māmuliņai simtu labu vakariņu (Abendgrüsse) BW. 4384;
2) Plur.
vakari, Westen Spr. u. a.
Vgl. KZ. LII, 113 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 311.Avots: ME IV,
448