ve̦câkais, der Älteste U. - Plur. ve̦cāki,

a) die Ältesten
U.; alle, die eine bevorzugte Amts- od. obrigkeitliche Stellung einnehmen U.;

b) auch ve̦cākie Frauenb., die Eltern
Ev.: Sprw. kādi ve̦cāki, tādi bē̦rni RKr. VI, 954. kas ve̦cāku vārdu neklausa, tas kukuli pe̦lnuos ce̦p Br. s. v. p. 101. jauneklis nepaklausīja ve̦cākus Pas. V, 161 (aus Kārsava). tiklu ve̦cākuo bē̦rns MWM. v. J. 1897, S. 450. Zur Bed. vgl. čech. starší "Eltern" u. a. bei Hujer LF. XLIII, 235.

Avots: ME IV, 514

te̦câkais: vedējiņu v. BW. 16333; ve̦cākie BW. 35050, Lubn., Perkunen, Sonnaxt, die Eltern.

Avots: EH II, 766