veidīgs

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522