vekšēt

vekšêt "grunzen, quiecken (nur von Schweinen") Smilten: cūkas vekš.

Avots: ME IV, 525


vekšēt

vekšêt, ‡

2) schreien (von Schafen):
lai vuškas paē̦dušas ni˙kad nevekšē̦tu Lttic. 243.

Avots: EH II, 768