verns,

1) treu, zuverlässig
Aiviekste, Golg., Oppek., Wessen: verns vīrs;

2) gut, tüchtig,
Golg., Selsau: verna meita;

3) geschickt, verständig
Mar.: verns puika;

4) "brašs, diže̦ns". Aus r. вѣрный "treu".

Avots: ME IV, 541

verns,

3): "atjautīgs, veikls, ar labu uzstāšanuos" Kalnemois, Stom.

Avots: EH II, 772