vērot
vè̦ruôt PS., Wolm., vē̦ruôt 2 Salis, Widdrisch, vē̦ruôt Arrasch, Dond., Jürg., Stenden, vē̦ruôt 2 Prl., wahrnehmen, erwägen U.; beobachten; mutmassen Autz n. U.: kad vē̦ruojām tagadnes nuotikumus Vēr. I, 1290. vai lai nevē̦ruo par . . . drēbes gabala atdabūšanu? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 98. Refl. -tiês (mit ḕ̦ ) Nötk.,
1) = vè̦ruôt U., Wessen, Vīt.: saka vē̦ruoties, ka palaidnim jāskatās uz pirkstiem Vīt.;
2) = vērtiês, sehen, schauen: (tē̦vs) vēruojās . . . dē̦lā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 141. ziņkārīgi vē̦ruojās tā... ģīmī Daugava I, 996.Subst. vē̦ruôšana, das Wahrnehmen, Beobachten; Erwägen; vē̦ruõjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Wahrnehmens, Beobachtens, Erwägens; die Wahrnehmung, Erwägung; vē̦ruôtãjs, wer wahrnimmt, beobachtet, erwägt. Zu *'vē̦ra.
Avots: ME IV, 568, 569
1) = vè̦ruôt U., Wessen, Vīt.: saka vē̦ruoties, ka palaidnim jāskatās uz pirkstiem Vīt.;
2) = vērtiês, sehen, schauen: (tē̦vs) vēruojās . . . dē̦lā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 141. ziņkārīgi vē̦ruojās tā... ģīmī Daugava I, 996.Subst. vē̦ruôšana, das Wahrnehmen, Beobachten; Erwägen; vē̦ruõjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Wahrnehmens, Beobachtens, Erwägens; die Wahrnehmung, Erwägung; vē̦ruôtãjs, wer wahrnimmt, beobachtet, erwägt. Zu *'vē̦ra.
Avots: ME IV, 568, 569