vestene
vestene,
1) die Braut, die junge Ehefrau:
pamācīja jaunuo sievu (pē̦rnuo vesteni) BW. I, S. 177. jaunā sieva (vestene) ebenda;
2) loc. s. vestenē, s. ve̦stava 2.
Avots: ME IV, 546
1) die Braut, die junge Ehefrau:
pamācīja jaunuo sievu (pē̦rnuo vesteni) BW. I, S. 177. jaunā sieva (vestene) ebenda;
2) loc. s. vestenē, s. ve̦stava 2.
Avots: ME IV, 546