vetelēt

vetelêt, -ẽju, schnell und viel (undeutlich) sprechen Vīt., schnell und viel durcheinandersprechen Tirs.: kuo nu vetelējat tik daudz! nav ne˙kāda jē̦ga: viss jums iet vienā laidā Vīt. visi vetelē, - vai baŗas vai! Tirs. n. RKr. XVII, 86.

Avots: ME IV, 546