vicuôt, s. vicât. Refl. -tiês,

1) = vicêtiês 3: stirna vicuojas gar lapām LP. I, 120. brālis vicuojas (arbeitet) cauru nakti IV, 50;

2) = vicêtiês 4: nakti vicuojas ar jaunkungiem Janš. Dzimtene ² III, 376. meitas... vicuojušās ar puišiem Bandavā I, 300.

Avots: ME IV, 577

vicuôt,

7): auch Dunika; "krietni kuo darīt" Orellen;

8): viel essen od. saufen
Orellen. Refl. -tiês, ‡

3) = vicêties 1 MSil., Orellen. ‡ Subst. vicuôtājs Orellen, wer viel isst od. trinkt.

Avots: EH II, 780