videklis

videklis,

1) = viduklis: nuo tā paša (sc.: uozuola) videklīša (Var.: viduklīša) bitītēm namu dara BW. 30365 var. puisis meitu apķer ap videkli B.Vēstn.;

2) das Mittelding
LKVv.: videklis starp prātīgu cilvē̦ku un muļķīgu . . . K. Kalniņš.

Avots: ME IV, 577, 578