viduklis, ein Mittelding L., das Mittelstück Wid.; der Rumpf, Bauch Wid.; die Taille C., G.-Buschh., Memelshof, Mesoten: ganam siera viduklītis (Var.: viducītis) BW. 32314 var. es gribu gaļu nuo vidukļa griêztu Frauenb. paķēris vidukli gaļas LP. V, 94. apēdis . . . vidukli gaļas LP. VI, 413. iestājušās sāpes viduklī Etn. II, 163. sievas vidukli apkampt Purap. J. str. 59. kad mani kāds par vidukli pārķe̦rtu Pas. 1V, 350 (aus N.-Bartau). cūkas viduklis Gr.-Buschh., Memelshof, Siuxt.

Avots: ME IV, 580

viduklis: auch Dunika, BW. 35465; "nuokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas" Frauenb.

Avots: EH II, 781