viduklis,
ein Mittelding L.,
das Mittelstück Wid.;
der Rumpf, Bauch Wid.;
die Taille C., G.-Buschh., Memelshof, Mesoten:
ganam siera viduklītis (Var.:
viducītis) BW. 32314 var.
es gribu gaļu nuo vidukļa griêztu Frauenb.
paķēris vidukli gaļas LP. V, 94.
apēdis . . . vidukli gaļas LP. VI, 413.
iestājušās sāpes viduklī Etn. II, 163.
sievas vidukli apkampt Purap. J. str. 59.
kad mani kāds par vidukli pārķe̦rtu Pas. 1V, 350 (aus N.-Bartau).
cūkas viduklis Gr.-Buschh., Memelshof, Siuxt.
Avots: ME IV,
580