viêngabala (gen. s.), aus einem Stück gemacht, bestehend; einheitlich: tas jākaļ nuo viengabala dzelzs, tuo nevar metināt nuo diviem gabaliem Frauenb. viengabala darbs A. XX, 480. viņš tik viengabala, tik stiprs Zalktis I, 23. tagad sievietēm ir viengabala kre̦kli Frauenb.

Avots: ME IV, 658

viêngabala: v. deķis Sonnaxt; v. kleita (= kuopā sašūti lindraki un jaka) ebenda.

Avots: EH II, 795