vienēji

viênẽji, die einen; ein (vor Pluralia tantum): vienēji... nesapruot uotrēju valuodas Pūrs I, 39. teikšu vienu taisnību un vienējus me̦lus (eine Lüge) K. Kaln. vienēji rati (ein Wagen) Janš. Bandavā I, 4.

Avots: ME IV, 658