viênpus,

1) Adv., einerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz.., cik uotrpus ieguva A. Brigader Daugava I, 8;

2) Präp., auf einer Seite:
rumpi lai apruokuot vienpus kūts durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte). nuostājāmies vienpus ielas Janš. Bandavā I, 209.

Avots: ME IV, 663

viênpus,

1): nach einer Seite
Orellen: v. veŗamas duris.

Avots: EH II, 796