vilceklis
vilceklis,
1) (auch vilce̦kls) "?": ar vilce̦klu (Var.: vilcekli) vilcināju brālītim līgaviņu: nedrīkstēju zirgā celt BW. 22046, 1 (ähnlich: 17863). ar vil ce̦klu aizvilcināt nuo grāvja izme̦stas zemes Kursiten; "ein Stock zum Her ausziehen"
(vilceklis 2 ) Selsau;
2) jemand, der alles in die Länge zieht, verzögert
Dond.: saimnieks ir tāds vilceklis, ne˙vienu darbu nevar laikā pa darīt Dond, n. RKr. XVII, 63. Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 585
1) (auch vilce̦kls) "?": ar vilce̦klu (Var.: vilcekli) vilcināju brālītim līgaviņu: nedrīkstēju zirgā celt BW. 22046, 1 (ähnlich: 17863). ar vil ce̦klu aizvilcināt nuo grāvja izme̦stas zemes Kursiten; "ein Stock zum Her ausziehen"
(vilceklis 2 ) Selsau;
2) jemand, der alles in die Länge zieht, verzögert
Dond.: saimnieks ir tāds vilceklis, ne˙vienu darbu nevar laikā pa darīt Dond, n. RKr. XVII, 63. Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 585